DAILES TEĀTRIS 100
Dailes cehos
Bruņinieku ielas pusē, blakus Dailes teātra dienesta ieejai, ir platu logu rinda, aiz kuriem atrodas teātra dekorāciju un butaforiju ražošanas "cehs" – Mālderzāle. Te top viss, ko vēlāk redzam uz skatuves kā izrādes stāsta vizuālo vidi un ietērpu, – no karalienes kroņa līdz viņas tronim, troņa zālei, lustrām un pašiem pils mūriem.
Patiesībā Mālderzāle, lai arī ir plašākā no visām darbnīcām, ir tikai viens no Dailes teātra dekorāciju "cehiem". Blakus ir galdniecība, mazliet tālāk vairākas metālapstrādes darbnīcas, atsevišķa telpa, kur top butaforijas. Kad ar teātra Uzvedumu daļas vadītāju Mārtiņu Vigupu dodamies ekskursijā cauri darbnīcām, top dekorācijas jaunajai izrādei "Smiļģis". Kamēr aktieri mēģinājumā uz skatuves iejūtas Eduarda Smiļģa un viņa līdzgaitnieku ādā, šeit metina alumīnija karkasu vienai no Smiļģa mājām, krāso jau gatavās mājas, veido Trīszvaigžņu ordeņa kopijas un kroņus Dailes teātra dibinātāja mūzām.

"Viena no lielākajām teātra dekorāciju darbnīcām Latvijā," – par teātra skatītājam neredzamo dekorāciju karalisti saka Mārtiņš Vigups. Pirms 16 gadiem sācis darbu kā skatuves strādnieks, šobrīd viņš ir atbildīgs gan par dekorāciju un butaforiju izgatavošanu, gan uzglabāšanu un montāžu uz skatuves katras jaunās izrādes dzīves sākumā.

Video ekskursija pa Dailes teātra aizkulisēm un saruna ar Uzvedumu daļas vadītāju Mārtiņu Vigupu.
No Mālderzāles, kuras nosaukums saistās ar laikiem, kad šeit tapa lielizmēra gleznojumi, gatavās dekorācijas ar pamatīgu liftu dodas augšup – uz skatuvi. Šeit tās pāriet jau citā "jurisdikcijā", sākas dekorāciju montāža, ko vada un pārrauga Dekorāciju montāžas iecirkņa vadītājs Armands Roze. Kamēr tiek montētas dekorācijas izrādei "Lauva ziemā" (saruna notika vēl pirms teātra apmeklējuma ierobežojumiem – aut.), Armands izrāda milzīgo skatuves telpu, kurā bez visiem labi pazīstamā priekškara ir virkne citu atribūtu. Apskatām proscēniju (skatuves priekšējā daļa starp priekškaru un skatītāju zāli), kas sastāv no pieciem kustīgiem laukumiem. Skatuves kabatās un boksos glabājas aktuālo izrāžu dekorācijas, bet 21 metra augstumā virs skatuves atrodas šņorbēniņi – telpa, no kuras ar īpašām stangām nolaiž dekorācijas, apgaismojumu u. tml.
Vispār Lielās zāles skatuves melno dēļu klājuma gludums ir tikpat mānīgs kā ezera virsma bezvējā. Zem skatuves ir motoru un citu mehānismu biežņa, kas ļauj grīdu iekustināt pirmskara laiku dzīvokļa griestu augstumā. Skatuve sastāv no 21 laukuma, kas ir paceļami un nolaižami kopā vai atsevišķi, kā arī no divām grozāmām skatuves daļām – gredzens un aplis tā vidū var griezties vienlaikus kopā vai pretējos virzienos, kā arī pārvietoties tuvāk skatītāju zālei vai "aizbraukt" skatuves dziļumā.

Izrādes "Lauva ziemā" (režisors – Aleksandrs Morfovs, scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis) scenogrāfijas uzbūve Dailes teātra lielajā skatuvē
Rekvizītu stāsts – no skatuves līdz noliktavai
Kad lielāko dekorāciju būve gatava, pie darba ķeras teātra rekvizītu nodaļas cilvēki. "Šī ieroču kaste un krusts ir jānoliek tieši šajā vietā, uz šī galda. Nekur citur. Jo aktieris nāks un zinās, ka te ir viss šajā brīdī vajadzīgais," – gatavojoties izrādei "Lauva ziemā", stāsta Rekvizītu nodaļas vadītāja Gunta Sakša. Otrā zāles pusē rūpīgi izkārtoti citi karaliskā galma atribūti – te ir uzkodu butaforijas, rapieri, vīna kausi, svečturi, viss, kas šovakar būs vajadzīgs Anglijas karalim Henrijam II (Juris Žagars), viņa kundzei Eleonorai (Rēzija Kalniņa), viņu dēliem, viesiem un galminiekiem.
Rekvizītu satikšanās – gongs no Smiļģa laika un ordeņi ar bisi no Dailes teātra jauniestudējuma "Smiļģis".
Rekvizītu satikšanās – gongs no Smiļģa laika un ordeņi ar bisi no Dailes teātra jauniestudējuma "Smiļģis".
Kas notiek ar krāšņajiem rekvizītiem pēc tam, kad izrādes mūžs ir beidzies? Dailes teātrī ir vairākas noliktavas, kurās krājas pavisam senu un vēl nesen repertuārā bijušu izrāžu rekvizīti. Vienā no tām sastopamas vērtības pat no Eduarda Smiļģa pirmajiem iestudējumiem, piemēram, karavīru vairogi no izrādes "Uguns un nakts". Tepat blakus – Šerloka Holmsa lelle no 1979. gada leģendārā iestudējuma. Daudzveidīgo "ēdienu" plauktus rotā kūku šķīvis no "Vārnu ielas republikas", pankūkas no "Trīs māsām", sivēna cepetis no "Cepļa", bet noliktavas vērtību sardzē stāv "suņi" no izrādes "Kaligula".
Programma tapusi ietvaros

Projekta ''Dailes teātris 100"' veidotāji: saturs – Osvalds Zebris, foto – Kārlis Dambrāns, video – operatori Rita Bērziņa un Andrjus Jaņuns, montāža – SIA "Entuziasti Digital" (Ernests Bērziņš un Kristaps Mozgirs), dizains – Oskars Dreģis un Natālija Šindikova, izstrāde – Karīna Sabecka, redaktore – Kristīne Melne, projekta vadītāji – Marta Cīrule (DELFI) un Marko Rass (Dailes teātris).
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.