DAILES TEĀTRIS 100
Savaldīt formu
"Viss Dailes teātra iekšējais darbs – kā līdzšinējais, tā arī turpmākais – ir vērsts uz to, lai pārvarētu negatavu formu, lai valdītu pār formu. Un tas darīts tādēļ, ka cildenas domas, dziļas jūtas, lielas idejas prasa sev pienācīgu ietērpu, t.i., formu," – izdevuma "Dailes teātra desmit gadi" ievadā raksta teātra dibinātājs un mākslinieciskais direktors Eduards Smiļģis.
90 gadus vēlāk, kad Dailes teātris svin savu simtgadi, Smiļģa pieminētā formas savaldīšana ir pamatīgi sazarojis teātra saimes kopdarbs. Režisora, scenogrāfa, aktiera, grimētāja, skatuves strādnieka un daudzu citu teātra cilvēku ikdiena tā vai citādi ir saistīta ar šo negatavās formas pārvēršanu gatavā uzvedumā. Pārsteigumā, par kuru gribas domāt, pie kura gribas atgriezties.

Otro materiālu Dailes teātra simtgades "sērijā" esam veltījuši izrādes pirmsākumam – kā no idejas, prozas darba vai lugas izveidojas šī gatavā, dramaturģiski nospriegotā un vizuāli pievilcīgā forma – teātra izrāde.
Režisors Viesturs Kairišs un rakstniece Māra Zālīte izrādes "Smiļģis" mēģinājumā.
"Izrāde piedzimst trīs reizes. Pirmo reizi, kad tu [režisors, aut. piezīme] pilnīgi atrauti no jebkā idejiski pieņem lēmumu par izrādes tapšanu. Otro reizi – ar to brīdi, kad tu nodod maketu, jo tad izrāde man jau ir gatava. Trešā un galvenā izrādes dzimšana notiek, kad kopā ar aktieriem iemieso to iepriekš izdomāto, kas, protams, notiek pavisam atšķirīgi," – izrādes tapšanu raksturo Dailes teātra mākslinieciskais direktors un režisors Viesturs Kairišs.
Saruna ar Dailes teātra māksliniecisko direktoru un režisoru Viesturu Kairišu un scenogrāfi Ievu Jurjāni.
Ar scenogrāfi Ievu Jurjāni tiekamies izrādes "Smiļģis" mēģinājuma rītā. Lai arī ir izsludināta ārkārtējā situācija un izrādes atceltas līdz pat gada nogalei, mēģinājumi un gatavošanās pirmizrādei notiek tuvu tam, kā ierasts. Uz Dailes teātra lielās skatuves novietotas, kā te saka, "Smiļģa mājiņas". Vairākas finiera būves, kurām izrādes laikā jāsavienojas, atgādina palielinātas šūnas bišu stropā. Taču ir kas būtiski atšķirīgs – tās ir neregulāras šūnas. Slīpās sienas, nošķeltās skaldnes vēsta par nepabeigtību, par kustību.
"Tās ir diagonāles, kas pēc kompozīcijas likumiem ir attīstošs elements, kustība," Jurjāne stāsta par izrādes scenogrāfijas ieceri. "Taisīt skatuvi kā taisnu kasti "Smiļģa" gadījumā būtu nepieļaujami, jo viņš pats vienmēr bija kustībā."

Labu izrādi raksturo tas, ka tā mudina skatītāju domāt plašāk, asociatīvāk, neikdienišķāk, un scenogrāfijas uzdevums ir radīt tam veicinošu vidi, saka Jurjāne. "Līdzību izmantošana, asociatīvas telpas izmantošana ļauj pacelt mūsu uztveri vispārinājumu līmenī. Un arī uz savu dzīvi tad var paskatīties no cita skatpunkta. Cilvēkam ir jāiziet no teātra mazliet citādam, ar plašāku skatu."
1000 papīra mētelīši vienā sprīdī
Nelielā istaba ir pilna ar dažādu laiku Dailes teātra izrāžu "skatuvēm" – te ir "Talantīgais misters Riplijs", "Lauva ziemā", "Oņegins", "Iemīlējies Šekspīrs", "Zemdegas" un daudzas citas. Nepilnu kvadrātmetru lielās kartona skatuvītes ir maketi, kas tapuši pirms katra iestudējuma. Daži no vēsturisko izrāžu maketiem jau iepakoti, lai dotos uz Dailes teātra arhīvu un kādreiz tiktu izstādīti, ilustrējot stāstu – kāds izskatījās teātris 20. gadsimta nogalē, 21. gadsimta sākumā. Kādu mēs redzējām šo laiku.
Dailes teātra maketu veidotājai Martai Laurei pirmo maketu pirms 12 gadiem uzticēja veidot scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis. Kopš tā laika izrāžu maketu būvēšana ir viņas darbs, hobijs un aizraušanās.
Scenogrāfijas makets ir viens no tiem skatītājam neredzamajiem posmiem izrādes tapšanā, kas savieno mākslinieku ieceres ar amatnieku darbu. "Tas ir izrādes vizuālā tēla sākums. Scenogrāfijas mākslinieks un režisors maketā parāda to, kā ir jāizskatās skatuvei, kur jāpārvietojas aktieriem, kā visam jānotiek," stāsta maketu veidotāja Marta Laure. Viņas pārziņā ir lielākā daļa no pēdējos gados tapušo izrāžu maketiem. Pirmo maketu pirms 12 gadiem viņai kā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēknei uzticēja veidot scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis. Kopš tā laika izrāžu maketu būvēšana ir viņas darbs, hobijs un aizraušanās. "Te ir manas mājas. Mīlu šo vietu," saka Marta.
Izrādes maketa tapšana sākas ar scenogrāfa vīziju par to, kā jābūt iekārtotai, noformētai skatuvei, kāds būs režisora ieceres vizuālais ietvars. Dažkārt mākslinieki maketus veido paši, daži pie Martas atnāk ar precīziem rasējumiem, citkārt tie ir zīmējumi brīvākā formā. Tad sākas maketa veidošana – no kartona, plastmasas, koka un citiem materiāliem top sīciņas dekorācijas un rekvizīti, kas piepilda miniatūro skatuves modeli. Piemēram, izrādei "Versaļas kods" (2010. g., scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis) no papīra tika veidoti aptuveni 1000 sīciņi mētelīši, lai būtu skaidrs, kā tie izskatīsies uz skatuves.

Kad makets gatavs, to ievieto melnā skatuves modelī, kas precīzi ataino reālo Dailes teātra lielo skatuvi. Režisors un scenogrāfs ieceri prezentē dekorāciju veidotājiem, lai pārliecinātos, ka tā ir realizējama un atbilst skatuves tehniskajām iespējām. Pēc tam makets (to veido mērogā 1:20) kopā ar rasējumiem dodas uz dekorāciju darbnīcām. Un, kamēr aktieri strādā pie savām lomām, amatnieki būvē izrādes dekorācijas.
Mūsdienās scenogrāfijas maketu var veidot arī ar datormodelēšanas programmu palīdzību, kas krietni atvieglo darbu, taču gan režisori, gan aktieri parasti grib redzēt reālu, aptaustāmu skatuves maketu. "Aktieri jaunas izrādes mēģinājumu laikā nāk un apskata, kur un kā viņi atradīsies uz skatuves, kādas būs dekorācijas. Ir režisori, kuri šajos skatuves modeļos izspēlē mizanscēnas," stāsta Laure.

Runājot par sarežģītākajiem maketiem, kas veidoti Dailes teātrim, Marta piemin izrādes "Versaļas kods" un "Oņegins", bet kopumā grūtākais šajā darbā ir trāpīgi, neko nezaudējot, iemiesot mākslinieka redzējumu. "Katru reizi katrā izrādē viss sākas no jauna. Tāpēc man šis darbs nekad neapnīk," saka Marta.
Kamēr Covid-19 ierobežojumu dēļ teātru apmeklējums klātienē mums uz laiku ir liegts, aicinām pārbaudīt savas zināšanas un atmiņu, ļaujoties nelielam izaicinājumam – testam "Vai atpazīsti izrādi?". Uzdevums pavisam vienkāršs – viens foto no izrādes un četri atbilžu varianti. Noskaidro, cik labs teātra zinātājs tu esi!
TESTS
Vai atpazīsti izrādi?
Aiziet!
Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, režisors – Dž. Dž. Džilindžers, 2005
Nākamais jautājums
Check
Apskatīt rezultātu
Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, režisore – Laura Groza, 2015
Nākamais jautājums
Check
Apskatīt rezultātu
Režisors un telpas iekārtojuma autors – Viesturs Meikšāns, 2019
Nākamais jautājums
Check
Apskatīt rezultātu
Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, režisore – Laura Groza, 2020
Nākamais jautājums
Check
Apskatīt rezultātu
Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, režisors – Aleksandrs Morfovs, 2015
Nākamais jautājums
Check
Apskatīt rezultātu
Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, režisors – Jans Villems van den Boss, 2019
Nākamais jautājums
Check
Apskatīt rezultātu
Scenogrāfe – Monika Pormale, režisors – Vladislavs Nastavševs, 2016
Nākamais jautājums
Check
Apskatīt rezultātu
Scenogrāfs – Kristaps Skulte, režisors – Intars Rešetins, 2020
Nākamais jautājums
Check
Apskatīt rezultātu
Scenogrāfs – Kristians Brekte, režisors – Dž. Dž. Džilindžers, 2015
Nākamais jautājums
Check
Apskatīt rezultātu
Scenogrāfs – Rūdolfs Bekičs, režisors – Gatis Šmits, 2020
Nākamais jautājums
Check
Apskatīt rezultātu
Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, režisore – Laura Groza, 2018
Nākamais jautājums
Check
Apskatīt rezultātu
Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, režisors – Rolands Atkočūns, 2017
Nākamais jautājums
Check
Apskatīt rezultātu
Tev ir visas cerības atklāt teātra burvību!
Teātris acīmredzot nav tava mīļākā mākslas forma. Tomēr tu esi uz pareizā ceļa, ja reiz esi ticis līdz šim testam.
Vēlreiz
Tev patīk teātris, vai ne?
Varbūt tu neskrien uz katru pirmizrādi, bet zini, kas notiek teātrī. Malacis.
Vēlreiz
Tu esi īsts teātra gardēdis!
Acīmredzot tu ne tikai aktīvi seko līdzi teātra dzīves jaunumiem, bet vari lepoties arī ar labu atmiņu.
Vēlreiz