Milzu dzīvokļi un ambīcijas – komponistu un mākslinieku dzīvojamajā namā Āgenskalnā

Īpaši nami ar mākslinieku darbnīcām par speciālo fondu (Mūzikas, Mākslas, Literatūras un citu) līdzekļiem būvēti visā Padomju Savienībā un tās satelītvalstīs – ne tikai Rīgā, bet arī Austrumberlīnē, Minskā, Pēterburgā, Maskavā, Viļņā, Biškekā, Krasnodarā un daudz kur citur tā sauktajos jaunajos rajonos starp "kastīšmāju" standarta namiem redzami arī dzīvokļi un darbnīcas ar plašiem logiem un augstiem griestiem. Mūsdienās daudzas no šīm darbnīcām jau sen kā "ierakstījušās" privatizācijas shēmās, mainījušas īpašniekus un kļuvušas par smalkiem “penthouse” dzīvokļiem cilvēkiem, kam ar mākslas tapšanu tieša sakara ir maz, savukārt citur šajos dzīvokļos joprojām mīt mākslinieku, rakstnieku un komponistu pēcteči, kuru bērnība pagājusi bohēmiskā un radošā gaisotnē.

Āgenskalna ielas nama projekta autore ir arhitekte Vera Savisko, bet tā pasūtītāja bija Rīgas izpildu komitejas Kapitālās celtniecības pārvalde dzīvokļu celtniecības kooperatīva "Mākslinieks" uzdevumā. Šis nams jau no paša sākuma bijis neparasts ar to, ka tika paredzēts kā dzīvokļu kooperatīvs un arī tagad tā fasādi rotā plāksnīte ar uzrakstu "DZĪKS "Mākslinieks"" (Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība).

Savukārt mūziķis Helvijs Stengrēvics, kas nu jau kādu laiku vairs nedzīvo Āgenskalna ielas namā, ar prieku atceras radošo gaisotni, kas valdījusi mājā – neviens nav cēlis traci, ja kāds no kaimiņiem muzicējis skaļāk vai ne tik ierastā stundā. "Nu tādā mājā dzīvojām. Mēs savā korposā dzirdējām, ko katrs spēlē – kādu programmu gatavo. Neviens neapvainojās, varēji mierīgi spēlēt līdz vienpadsmitiem vai pusdivpadsmitiem, un neviens neklauvēja pie sienas. Augšā vijolnieki, man bija klavieres, apakšā Silga spēlēja flautu. Tie pārsegumi jau nebija izolēti. Tad kaimiņi teica, ka apmēram saprot, kurā kursā mācos un kādu programmu gatavoju," smej mūziķis.