Naudas netrūka – materiāli jāmeklē "ar uguni"
Vesetas iela atrodas uz apkaimju robežas – vieni to ieskaita klusajā centrā, citi Skanstes rajonā, bet septiņdesmitajos gados, kad te pēc Latvijas PSR Rakstnieku savienības pasūtījuma par PSRS Literatūras fonda (Litfonda, kā toreiz teica) un Latvijas PSR Ministru padomes piešķirto naudu sāka būvēt dzīvojamo māju rakstniekiem, šeit bijusi koka apbūve, kaimiņos atradās hipodroms, bet tālāk pletās mežonīgu dārziņu republika, kas mājas iedzīvotājiem vairākas desmitgades garantēja iespēju nolūkoties fantastiskos saulrietos. Māra Svīre arī piemin, ka rakstnieks Andris Kolbergs vienā no saviem kriminālromāniem aprakstījis slepkavību tieši vecajos Skanstes dārziņos: "Teicu, Andri, nu, kāpēc tu noliki līķi man aiz loga?" smej Svīre.
“Valdemāra iela ir tāda šķirtne starp Daugavas deltu un ieplaku. Un viss šis rajons, kas ir Skanstes pusē, gadā nosēžas par cik tur milimetriem, tāpēc visas mājas jāceļ uz pāļiem. Šai konkrētajai mājai pāļu garums ir pat 19 metri, jo tur dūņu slānis ir tik biezs, ka citādi nevar tikt līdz pamatam – līdz dolomītam. Tāpēc var teikt, ka visas tās mājas ir šaubīgā gruntī," stāsta nama arhitekts Krauklis.
Tālāk lasi:
- Arhitekta Oļģerta Kraukļa un būvuzrauga Jāņa Ķuzuļa atmiņas
- Rakstnieku stāsti par dzīvi namā
- Fotogalerijas un mūsdienu situācija
