Kandelabrs (daudz žuburu svečturis) divpadsmit svecēm ir Antonijas (bijušās fon Fītinghofas) un Eduarda fon Firksa ģimenes dzimtas koks, 70 centimetrus augsts, veidots no sudraba, topāza, zelta un datēts 1876. gadā. Firksu dzimta bija viena no ietekmīgākajām Baltijas reģionā, un dzimtas kokā attēlotais dzimtas atzars dzīvojis Kurzemē Nīgrandes muižā. Koka lapotnē kopumā atrodami vienpadsmit zari un galotne, kas beidzas ar svečturi.
Dzimtas koks tika dāvināts fon Firksu pārim uz zelta kāzās. Eduardam un Antonijai fon Firksiem bija 15 bērni, no kuriem vienpadsmit ir vizualizēti sudraba koka zaros, pārējiem četriem atrodama vieta koka stumbrā. Šāds sadalījums skaidrojams ar to, ka šie četri pēcnācēji priekšlaicīgi miruši. Taču pārējo 11 ģimenes bērnu likteņi līdz 1876. gadam attēloti kandelabra zaros. Tie konsekventi sākas ar zelta lapu, kura attēlo Antonijas un Eduarda fon Firksu bērnu ar gravētu vārdu un dzimšanas datumu, pēc tam tā var būt savienota ar sudraba lapu, uz kuras attēlots dzīvesbiedra vārds, bet tālāk uz zara ir tikai sudraba lapas, uz kurām attēloti noteiktās ģimenes bērnu vārdi, kas dzimuši līdz 1876. gadam. Kopumā uz koka attēloti 60 vārdi, divi uz plāksnes priekšpusē, bet 58 uz ozola lapām.
Dzimtas koka kandelabra pamatne veidota kā klints, kuru aptvērušas ozola saknes. Pie tām sākotnēji bijuši attēloti četri rūķi: zem pirmā no tiem, kurš diemžēl nav saglabājies, attēlots kāzu datums 1826.gada 19.februāris. Otrais, atvēzējis kapli, stāv pie kandelabra pamatnē iestrādāta topāza, bet trešais attēlots ar vainagu un tīstokli rokā, zem viņa - sudrabkāzu datums 1851.gada 19.februāris.
Ceturtais rūķis, kas attēlots kandelabra priekšdaļā, sēž ar zeltītu vainagu vienā un tīstokli otrā rokā. Zem viņa kājām redzami fon Firksu laulātā pāra vārdi, fon Firksu un fon Fītinghofu dzimtu ģerboņi un kāzu datums – 1826. gada 19. februāris. Vēl zemāk iegravēts arī zelta kāzu datums – 1876. gada 19. februāris.
Kandelabrā redzamā simbolika saistāma ar laulību un ģimenes stiprību. Ozols kā spēka simbols balstās klintī, kas savas stiprības dēļ parasti ir nesatricināmības un paliekošu vērtību simbols. Ap ozola saknēm apvijusies efeja, kas stingri pieķērusies savam balstam, var tikt uztverta gan kā uzticīgas mīlestības un draudzības zīme, gan nemirstīgās dvēseles apzīmējums. Laulības gredzenu atgādina zeltītais vainags rūķa rokā. Savukārt paši rūķi saistāmi ar 19.gadsimta romantisko domu un interesi par mītiem un leģendām.
Darbs apskatāms Mākslas muzeja "Rīgas Birža" Sudraba kabinetā un ir tā lielākais priekšmets, kas vēl joprojām glabā dažus noslēpumus. Sudraba kandelabrs visticamāk veidots Vācijā, tomēr uz tā nav atrodama meistara zīme. Ir tikai muitas zīme, kas liecina par to, ka koks ticis ievests Latvijas teritorijā.
