Apzeltītā koka skulptūra raksturīga Japānas Budisma tempļu tēlniecības tradīcijām, kur Budas un Budisma panteona dievību atainošana pakļauta stingram reglamentam. Skulptūra attiecināma uz Ōbaku skolas (ķīniešu dzen-budisma) piemēriem un ir izcils 17. gadsimta Japānas reliģiozās tēlniecības mākslas darbs. Muzeja kolekcijā darbs nonāca 1952. gadā no ārsta, Austrumu mākslas cienītāja Sergeja Kovlera kolekcijas.
Japānas tēlniecības tradīcijas sākas jau ar neolīta apbedīšanas plastiku un strauji attīstās 6. gadsimtā, kad Japānā ienāk budisms. Tam sekoja milzīgu tempļu ansambļu celtniecība Naras (710–794), Heianas (794–1185) un Kamakuras (1185–1333) periodos, piedzīvojot vairākus uzplaukuma posmus.
Edo periodā (1603-1868), kad militārās valdības mērķiem vairāk bija pieskaņota neo-Konfūcisma mācība, budisms zaudē popularitāti. Līdz ar to monumentālā tempļu tēlniecība zaudē vadošo lomu un pārsvarā atkārto lielo meistaru sasniegumus. Edo periodā budisma panteona dievību attēli ar detalizētiem paskaidrojumiem, izmēriem un iespējamiem izpildīšanas variantiem tika apkopoti speciālā grāmatā. Kad jaunizveidota skulptūra atbilda visiem grāmatā minētājiem parametriem, tā varēja dabūt pārbaudītāja akcepti uz ievietošanu templī.
Eiropas muzejos budisma mākslas priekšmetu ir salīdzinoši maz, jo 19. gadsimta beigās-20.gadsimta sākumā, kad Rietumos sākas aizraušanas ar Japānas mākslu, lielu uzmanību veltīja ukijo-e gravīrām, necke un kostīmiem – spilgtiem un eksotiskiem pilsētas kultūras piemēriem. Budisma mākslas priekšmetus, kas prasīja daudz vairāk tradīciju zināšanas un īsto mīlestību pret Austrumu kultūru kolekcionēja tikai pētnieki, vai arī nejauši pirka tirgos.
Darbs atrodas Mākslas muzeja "Rīgas Birža" pastāvīgajā ekspozīcijā Austrumu galerijā.
Šo un citus LNMM dārgumus tuvplānā varat aplūkot arī šeit, kā arī iepazīties ar tiem īpaši izveidotajā tematiskajā sadaļā - 100 dārgumu mākslas muzejā.