Foto: Publicitātes attēli
Turpinot portāla "Delfi" un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kopīgo projektu par 100 dārgumiem kolekcijā, kā 94. dārgumu eksperti piedāvā Līvijas Endzelīnas 1979. gadā radīto darbu "Pulksteņi".

Klusā daba visbiežāk tiek uztverta kā ļoti neitrāls žanrs, kurā mākslinieki var nesaspringstot vingrināt roku, kamēr galvās pakāpeniski top nākamās, "nopietnās" gleznas vīzija. Tomēr Līvijai Endzelīnai tā ir kļuvusi par galveno mākslinieciskās izteiksmes veidu, un gandrīz pusgadsimtu viņas vārds asociējas ar latviešu klusās dabas būtību.

Endzelīnas gleznotās klusās dabas pierāda, ka arī šajā žanrā iejūtīgs mākslinieks spēj ietērpt gan filozofiskas pārdomas, gan radīt psiholoģiskas vibrācijas, kas vienmēr pavada izcilus mākslas darbus.

Viņas klusās dabas, kas gleznotas lēni un rūpīgi - tik lēni, ka gluži vai fiziski sajūtams tajās ieliktais laika un enerģijas blīvums - katra ir kā lietu valodā izstāstīts stāsts vai novele.

Savos darbos Līvija Endzelīna ļoti būtisku uzmanību pievērsa objektu salikumiem, jo priekšmets pats par sevi nekad nav mērķis vien un ar rūpīgo atlasi faktiski sākas viņas domāšana par lietām. Dzīvē neredzētās kombinācijās sakārtoto priekšmetu dramaturģija nosaka arī to sirreālistisko piegaršu, kura bieži jūtama viņas darbos. Kompozīcijās izmantotie priekšmeti nereti bija muzeju aizlienēti. Vienmēr atsaucīgi bijuši Dabas un Medicīnas vēstures muzeji un priekšmeti no šo muzeju fondiem ieguva jaunu dzīvi mākslinieces audeklos.

Darbā "Pulksteņi" Endzelīnas rokrakstu var sajust visā pilnībā. Rūpīgi, gandrīz ar fotogrāfisku precizitāti fiksētā realitāte nepalaiž garām nevienu materiālu niansi. Izsmalcināta audekla un krāsu faktūru izmantošana ļauj skatienam "iztaustīt" iluzoro priekšmetu virsmu milimetru pa milimetram. 

Paši priekšmeti attēloti nevainojami, bet to salikums neļauj skatītājam noticēt, ka lietu gleznošana ir pašvērtība un liek meklēt dziļākas nozīmes un izskaidrojumus. Pulksteņu simbolika ir intuitīvi skaidra, jo cilvēka eksistences laika aspekts mākslā vienmēr bijis būtisks. Nedegošu spuldzi arī pie labas gribas varētu ierakstīt vanitas tēmas kontekstā, kas atgādina par dzīves neatgriezeniskumu.

Bet ko šeit dara kaijas izbāzenis no Dabas muzeja? Grūti iedomāties, ka šie priekšmeti varētu dzīvē "satikties" uz kāda cilvēka (izņemot ekscentrisko Salvadoru Dalī) naktsgaldiņa. Bet, starp citu, tieši Dalī uzgleznoja vienu no slavenākajiem pulksteņiem mākslas vēsturē, kas kūst izbrīnītā skatītāja acu priekšā. Kaut gan Līvijas Endzelīnas attēlotie priekšmeti saglabā savu formu nemainīgu, skatoties uz šo darbu, es turpinu brīnīties un man laiks uz mirkli apstājas.

Šo un citus LNMM dārgumus tuvplānā varat aplūkot arī šeit, kā arī iepazīties ar tiem īpaši izveidotajā tematiskajā sadaļā - 100 dārgumu mākslas muzejā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!