Glezna "Pavasara ūdeņi" iezīmē ļoti svarīgu pavērsienu ne tikai ievērojamāka Latvijas 19.gadsimta beigu, 20.gadsimta pirmās puses mākslinieka Vilhelma Purvīša daiļradē, bet visas latviešu vizuālas mākslas attīstībā.
Šīs darbs tapis laikā, kad Vilhelms Purvītis atgriezies no Rēveles (Tallinas), kur strādāja par zīmēšanas skolotāju, un sāka vadīt Rīgas mākslas skolu. Pedagoģiskā darba dēļ mākslinieks bija atrauts no agrā pavasara dabas vērojumiem un bija spiests strādāt pie šīm ainavām tikai pēc atmiņas, izmantojot vecus darbus un skices. Iespējams, ka šī situācija palīdzēja viņam pilnveidot kompozīcijas konstruēšanas prasmi un nonākt līdz stilam, ko varētu saukt par slēptu vai neizteikti neoklasicismu.
Vērojot gleznu no tālienes, varam redzēt, ka tās kompozīcija veidota no septiņiem līdz deviņiem lieliem krāsu laukumiem un ritmiski sakārtotām līnijām, bet neskatoties uz ainavas "ģeometrizāciju", nav šaubu, ka dabas tēls paliek risināts smalki un reālistiski. Šajā darbā latviešu ainavists, liekas, pirmo reizi atradis savu īsto "purvītisko" manieri: detaļas tika pakļautas gleznas kompozīcijas struktūrai, panorāmisko skatu veido līdzenās zemes, ūdens un debesu plaknes, bet klasiskām kolonnām līdzīgie vertikālie bērzu stumbri pāršķeļ aizsalušu vai pārplūdušu mierīgu ūdeņu plūdumu.
Tā ir pirmā no mums pazīstamajām Purvīša gleznām eļļas tehnikā, kur meistars apkopoja Latvijas apstākļiem raksturīgākos palu ūdeņu ainavas elementus – palu "ezeru", bērzu birzi ar tās atspoguļojumiem ūdenī, sniegotos krastus, peldošos ledus gabalus utt. Tiek pilnīgi izvērsts vispārinājuma princips un galīgi atmesta visa detalizācija. Tā latviešu ainavas vēsturē radās viens no pirmajiem dekoratīvajiem risinājumiem, kas noteica arī turpmāko Purvīša mākslas un arī latviešu ainavas glezniecības attīstību.
Turpinot 19. gadsimtā radušos tradīciju definēt gleznas emocionālo saturu ar skaņdarba tempa apzīmējumu, kompozīciju "Pavasara ūdeņi" varētu raksturot ar muzikālo terminu "maestoso" – tik svinīga un majestātiska ir šī ainava. Tādējādi Purvītis izveidoja majestātisku nacionālās ainavas kanonu, kuru turpināja variēt nākamos gadu desmitos, ātri un meistarīgi veidot vienu gleznu pēc otras.
Šo un citus LNMM dārgumus tuvplānā varat aplūkot arī šeit, kā arī iepazīties ar tiem īpaši izveidotajā tematiskajā sadaļā - 100 dārgumu mākslas muzejā.
