"Dažreiz pagāja stunda, kad nebijām pārmijuši ne vārda.. Es klusēju un sapņoju, un Tone gleznoja.." – tās ir Valdemāra Tones iecienītākās modeles Annas Dārziņas atmiņas. Viņa koši sarkanā blūzē pozējusi arī gleznai "Pie loga", atklājoties kā pilsētnieciski izsmalcināta, domās iegrimusi jauna sieviete.
Laikabiedri sauca Valdemāru Toni par sievišķības simbola gleznotāju. Portretos viņam nebija tik svarīgi panākt ārējo līdzību, bet gan atklāt personas rakstura iezīmes un domu pasauli. Lai radītu īpatnējas apgarotības iespaidu, V. Tone izmantoja īpašu paņēmienu – nostādīja modeles pie loga, lai gaisma kristu no mugurpuses un tēlu aptvertu gaismas kontūra.
Anna ir attēlota līdz ceļiem. Jaunā sieviete brīvi atspiedusies pret palodzi, ar nedaudz noliektu galvu, šķiet ieslīgusi pārdomās. Šaurā seja, ko ieskauj kuplie tumšie mati, palikusi ēnā. Ap šo klusējošo, sevī iegrimušo tēlu apvijas vārdos neizteikta noslēpumainība.
Mākslinieks gleznojis ar raupjiem otas vēzieniem, radot uz audekla izteiktu faktūru. Var manīt, ka dažviet virsējam krāsu slānim cauri spīd vairāki pagleznojuma toņi. Tieši krāsas un triepiena radīto noskaņu meklējumi veidoja Tones glezniecības pamatu.
Valdemārs Tone bija izcils latviešu portretu glezniecības pārstāvis.
Latvijas Mākslas akadēmijā viņš vadīja portreta glezniecības un vēlāk akta glezniecības klasi. Tomēr interesants ir fakts, ka Valdemārs Tone tikpat kā nemaz negleznoja pasūtījuma portretus un varēja atļauties gleznot tikai tos, kas viņam kā māksliniekam pilnībā uzticējās. Pasūtījuma portreti nebija iespējami arī tādēļ, ka mākslinieks gleznoja ļoti lēnām un daudz apdomājoties. Dažas gleznas tapa pat vairāku gadu garumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
