Piektdien, 2020. gada 6. martā, pulksten 18.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) notiks mākslas vēsturnieces, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktores Edvardas Šmites lekcija "Rīgas mākslinieku grupai 100", portālu "Delfi" informēja LNMM pārstāvji.

Lekcijas norises vieta ir LNMM ekspozīcijā klasiskā modernisma zālē, ēkas 3. stāvā, jo tieši tur pirms 100 gadiem notika izstādes atklāšana. Vairāki no tā laika izstādes eksponātiem te redzami arī šodien, kas liecina par izstādes un tās dalībnieku nozīmi Latvijas kultūras vēsturē. Kopā ar Dr.h.c.art. Edvardu Šmiti tiks aplūkotas šīs gleznas, kā arī varēs uzzināt Rīgas mākslinieku grupas tapšanas vēsturi, pirmās izstādes dalībniekus un viņu ceļu mākslā.

Pirmo Rīgas mākslinieku grupas izstādi atklāja 1920. gada 7. martā Rīgas pilsētas mākslas muzejā (mūsdienās – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs). Klāt bija gandrīz visi galvaspilsētas kultūras darbinieki, un kritika secināja, ka "tik pārgalvīgu un tomēr mākslinieciski vērtīgu izstādi Latvijā redz pirmo reizi". Izstādes katalogā grupa pārliecināti rakstīja: "Mūs vairs neapmierina vienkārša reālās dabas attēlošana. Taisni uz personības parādīšanu iziet šobrīd visas mūsu tieksmes. Ne dabu, objektīvo ārējo dabu, mēs gribam tagad dot savos darbos, bet paši savu individuālo dabu, savu garīgo būtību."

Rīgas mākslinieku grupas pirmajā izstādē piedalījās Ģederts Eliass, Jēkabs Kazaks, Oto Skulme, Niklāvs Strunke, Romans Suta, Valdemārs Tone, Konrāds Ubāns, kā arī Aleksandra Beļcova, Eduards Lindbergs un Erasts Šveics. Tāpat izstādē eksponēja Jāzepa Grosvalda darbus, kurš neilgi pirms tam, 1920. gada 1. februārī, Parīzē nomira.

Impresionisma, akadēmiskā reālisma un jūgendstila garā skolotajai iepriekšējai paaudzei, līdzīgi kā daudziem laikabiedriem, formu sintēzes eksperimenti, dabas deformācija, atteikšanās no telpiskā dziļuma bija pilnīgi nepieņemamas lietas. Bet Rīgas mākslinieku grupas biedru spilgtās individualitātes veidojās skarbajos kara apstākļos, un tādēļ netrūka sīkstuma, lai aizstāvētu radošos principus un cīnītos par laikmetīgās mākslas mērķiem. "Krāsu un līniju mēmā valoda ir jāmācās, lai varētu izprast, kas viņā tiek runāts," rakstīja Jānis Jaunsudrabiņš. Rīgas mākslinieku grupa bija pirmie avangardisti latviešu mākslā un atspoguļo radoši novatorisku latviešu mākslas vēstures posmu.

Atzīmējot Rīgas mākslinieku grupas simtgadi, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs gatavo plašu izstādi, kura no šā gada 1. augusta līdz 25. oktobrim būs skatāma Lielajā zālē. Tā parādīs Rīgas grupas vēstures nozīmīgos posmus, saistītus ar topošo gleznotāju rokraksta meklējumiem Pirmā pasaules kara laikā, ar 20. gadu kubisma un citu novatorisko virzienu stilistiskajām izpausmēm, kā arī pāreju 30. gadu sākumā uz gleznieciski reālistisku izteiksmes veidu. Kad 1938. gadā tika nodibināta Latvijas Rakstu un Mākslas kamera, grupa pastāvēja kā Tēlotājas mākslas sekcijas kopa, bet 1940. gadā, padomju varas laikā, tās darbība pārtrūka. Tomēr mākslinieki turpināja radīt, un izstādē tiks atspoguļots Rīgas mākslinieku grupas biedru devums arī 20. gadsimta 40.–60. gados gan Latvijā, gan trimdā.

Uz lekciju vietu skaits ierobežots. Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni (+371) 67 324461 vai e-pastu ekskursijas@lnmm.lv.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!