Foto: Publicitātes attēls
No 22. marta līdz 19. maijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā (Vecrīgā, Torņa ielā 1; 2. stāvā) būs skatāma Brigitas Zelčas-Aispures un Kristapa Grundšteina izstāde "Vietu vairāk nav", portālu "Delfi" informē LNMM pārstāvji.

Vietu lidmašīnā vairāk nav, brīvu vietu uz izrādi vairāk nav, vietu pirmskolas izglītības iestādē vairāk nav, uz cietā diska vietu vairāk nav, valsts apmaksāto studiju vietu vairāk nav. No biedējošām ziņām internetā, faktu konstatācijas, tablo uzrakstiem autobusā, līdz darbavietām, kurās ērti pārlaist dzīvi. Izstādes autori uzdod jautājumu: "Ko darīt, kad vietu šķietami vairāk nav? Kādam tas ir izdevīgi, bet lielākajai daļai sabiedrības jārisina situācija, kā iekļauties jau noslēgtās struktūrās."

Izstādes veidotāji saskata līdzību ar izstāžu zāli "Arsenāls", kas ir Vecrīgas ansambļa "Ziemeļu vārti" sastāvdaļa. Lai gan šī ir viena no arhitektoniski visplašākajām telpām Rīgā, arī te vietu vairāk nav. Kolekciju glabāšanas apstākļi ir ļoti šauri. Telpās tiek izmantots katrs kvadrātcentimetrs. Piemēram, glezniecības kolekcijas 4 166 mākslas darbi tiek glabāti 359 kvadrātmetros.

Par spīti telpu iztrūkumam, Brigitas Zelčas-Aispures un Kristapa Grundšteina izstāde būs mēģinājums iespraukties jau vairāk nekā 186 gadu senajā ēkas arhitektūrā, to lietojot nevis kā ietvaru saviem darbiem, bet kļūstot par tās sastāvdaļu. Mākslinieku kopdarba rezultātā tiks izveidots objekts, kas burtiskā nozīmē izies cauri visai "Arsenāla" ēkai, pētot robežas starp mākslu, arhitektūru un dizainu.

Kā informē muzeja pārstāvji, tā kā māksliniekiem darbu glabāšanai vietu vairāk nav, pēc izstādes beigām tālākai lietošanai tiks nodoti instalācijas 130 metāla elementi. Pieteikties e-pastā: Lina.Priekule@lnmm.lv.

Brigita Zelča-Aispure (1986) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Kopš 2007. gada piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs. Autores daiļradi raksturo skaidrs konceptuāls kodols un paradoksu izpēte, kuros savijas dabas un kultūras sasniegumi un kļūmes, atsevišķu parādību apoloģija un to daudzpusības izcēlums.

Vairāki mākslinieces darbi radīti sadarbībā ar Sandi Aispuru. Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas "Māksla publiskā telpā" ietvaros tapuši divi objekti pilsētvidē "Klusā daba" Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā un "Mala" (2015) Viesturdārzā.

Kristaps Grundšteins (1983) ir dizainers un pētnieks. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas maģistrantūru un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti. Dizaina studijas "FortyFour" līdzdibinātājs. Kristapa pieeju mākslai raksturo pētniecībā balstīts kontekstuāls redzējums uz dažādām norisēm – sabiedrības novecošanās, vēsturiski estētiskā atmiņa, tehnoloģiskās pārmaiņas un monomatērijas. Izstādēs piedalās kopš 2006. gada. Ievērojamākā no tām – pētniecisks projekts "Vecumdienas" (2014) – tapusi sadarbībā ar studiju "Rijada".

Mākslinieki kopā radījuši Borisam Bērziņam veltītu suvenīru līniju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!