Pārliecinoši iesācis savu radošo biogrāfiju ar skarbā stila paraugiem "Vīri nāk" (1957), "Dzintara meklētāji" (1959) un "Zemes saimnieki" (1960), mākslinieks noslēdza to ar smeldzīgi atkailināto pašatklāsmi "Mana Latvija" (1982). Pa vidu - ar klasikas mēru mērotās "Nemirstība" (1968), "Grieze griež" (1971), "Kartupeļu lauks" (1974), "Kurzemes krasts" (1974), "Latvijas laukos" (1975) un citas virsotnes. Pēdējās gleznās - "Līgonakts", "Lauku kapela", "Mana Latvija" un par garīgo pašportretējumu atzītajā "Jēkaba Kazaka portretā" (visas 1982) - Iltnera redzējums sasniedza traģisku apskaidrību, bet gleznojuma ekspresija - satriecošu atbrīvošanos.
Edgara Iltnera, tāpat kā citu pēckara mākslinieku biogrāfijās un jaunradē, laikmeta diktētajā dualitātē neizbēgami un pretrunīgi mijās un pārklājās personiskais un oficiālais. Gleznotāju pavadīja "nepareizas" biogrāfijas ēna, kas tomēr nekavēja ar skarbā stila vilni pacelties padomju mākslas klasiķa kārtā un kļūt par oficiālās varas atzītu mākslinieku. Vienlaikus viņš pūlējās saglabāt paša izvirzītos ideālus mākslā un cienīgu stāju, uzticētos amata pienākumus pildot.
Edgars Iltners uzsvēra, ka visa radošā darba pamatā pastāv dziļa jūtu un prāta koncentrācija. Mainīgos kompozīcijas un formas meklējumus noteica vēlme panākt maksimālu domas skaidrību, pakļaujot radošo procesu stingrai prāta kontrolei. Autora apzināti koptais emocionālas un intelektuālas, romantiskas un racionālas sākotnes apvienojums glezniecībā ir viena no galvenajām atslēgām viņa mākslinieciskās darbības uztverei un izpratnei.
Šos priekšstatus apliecina un pārbauda Latvijas Nacionālā mākslas muzejā sarīkotā retrospekcija. Izstādes darbu izlase, aptverot Latvijā esošās muzeju un privātās kolekcijas, rāda absolūti hrestomātiskās Edgara Iltnera mākslinieciskā mantojuma vērtības, kas kopš 1985.gada piemiņas izstādēm aktualizētas reti, un reizē izceļ "iltnerisko" domāšanu un radošos centienus.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar izdevniecību "Neputns" laidis klajā Edgaram Iltneram veltītu izdevumu, kura sastādītāja un teksta autore ir Aija Brasliņa, muzeja krājumā esošo mākslinieka darbu kolekcijas zinātniskā kataloga sastādītāja ir Baiba Vanaga, māksliniece - Ingrīda Zābere.