Kā raksta mākslas zinātniece Elita Ansone, Henrijs Klēbahs ir pazīstams kā pilsētu, lauku un skarbo ziemeļu ainavu gleznotājs, kuru visa mūža garumā nodarbināja jaunu motīvu un noskaņu meklējumi. Eksperimentējot ar visdažādākajiem materiāliem, izteiksmes līdzekļiem, rakursiem un formu, mākslinieku pavadīja nenogurstoša vēlme jaunatrasto nemitīgi pārradīt, nereti mērķa sasniegšanai ziedojot darbu stilistisko viengabalainību.
Artūra Arņa un Lienes Mackus telpiskās un skulpturālās instalācijas raksturo ainaviskas struktūras un formas, abstrahētajiem un mistificētajiem tēlniecības objektiem atgādinot arhetipiskus pirmtēlus vai šamaniskas vīzijas. Arnim un Mackus līdzīgi Klēbaham būtiski ir vizuālie impulsi, ar gaismas, skaņas, temperatūras un novietojuma aranžējumiem aktivizējot pieklusinātākās vai dramatiskākās noskaņas. Aktualizējot vecmeistara radošo sniegumu, kā arī atzīmējot Klēbaha deviņdesmit gadu jubileju, ir tapusi dialoga formāta izstāde, ļaujot pagātnes mantojumam sintezēties ar mūsdienu mākslinieku redzējumu.
Izstādē, kuras nosaukums ir aizlienēts no Henrija Klēbaha 1971. gadā tapušā darba “Pasaules malā”, būs pārsvarā skatāmas 20. gadsimta 60. un 70. gados radītas monumentālās ziemas ainavas, kā arī liriskāki pilsētu skati, atklājot gleznotājam tuvo ziemu kā pateicīgu tēmu žanra iespēju testēšanai un bagātīgu izejmateriālu eksperimentiem ar mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem. Ekspozīcijai atlasīti autora darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Jāņa un Dinas Zuzānu kolekcijām. Tāpat, iedvesmojoties no vecmeistara gleznām, zālēs tiks eksponētas Artūra Arņa un Lienes Mackus instalācijas.
Projekta ietvaros izdots ilustratīvs izstādes buklets.
Henrijs Klēbahs (1928–1998) ir Rīgā dzimis latviešu mākslinieks, kurš bez glezniecības darbojies arī kā dekorators, scenogrāfs, scenārists un Mākslas fonda izstāžu daļas vadītājs. Absolvējis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas Mākslas pedagoģijas nodaļu (1946–1949). Studējis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Mākslas vēstures nodaļā (1949–1950) līdz tā tika slēgta. Iestājies Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1950–1953), bet, nepabeidzot mācības, skolu pametis. Par savu īsto profesijas apguves skolu mākslinieks uzskatīja darba gadus Valmieras drāmas teātrī dekoratora Rūdolfa Pīlādža vadībā.
Izstādēs piedalās kopš 1956. gada, sarīkojot arī vairākas personālizstādes Rīgā (1968, 1978, 1980, 1991), Bulduros (1975), Vecpiebalgā (1982), Valkā (1987) un zvejnieku kolhozā “9. maijs” (1988). Savulaik Henrija Klēbaha darbi tika eksponēti tā dēvētajās Vissavienības mākslas izstādēs un ārzemēs (piemēram, Somijā). Kā daudzi mākslinieki, devies radošajos komandējumos, piemēram, uz Krasnojarsku (Krievija). 1961. gadā kļūst par Mākslinieku savienības biedru, vēlāk arī par valdes locekli, Glezniecības sekcijas biroja locekli un Mākslinieciskās padomes locekli. Vairākus gadus strādājis par Mākslas fonda izstāžu daļas vadītāju. Nodarbojies ar rakstniecību, filmu scenāriju veidošanu, izmantojot pseidonīmu Henrijs Vents.
20. gadsimta 50.–60. gadu jaunajiem veltītā ciklā “Paaudze” jau notikušas četras izstādes, kas iepazīstināja ar Felicitas Pauļukas, Birutas Baumanes, Dainas Riņķes un Līvijas Endzelīnas daiļradi.
