Okupācijas muzejā sestdien atklās izstādi "Mākslinieks Kurts Fridrihsons un franču grupa", aģentūra BNS uzzināja muzejā.

Izstāde turpina pagājušā gada nogalē Francijas kultūras centrā rādīto ekspozīciju, taču mainījušies daži tēmas akcenti un ekspozīcijas iekārtojuma atmosfēra. "Muzeja ēka piedāvā vairāk radošās brīvības telpā, izstādīti jauni lietiskie un rakstiskie faktu materiāli," norādīja muzejā.

Izstādes laikā varēs noskatīties mākslas zinātnieces Tatjanas Sutas interviju ar Fridrihsonu 1991.gadā Latvijas Televīzijā un 1994.gadā tapušo dokumentālo filmu "Sods par Sapni". Divās audiokasetēs varēs klausīties Māra Čaklā lasītās franču grupas pārstāves tulkotājas Maijas Silmales vēstules.

Galvenā uzmanība izstādē pievērsta Fridrihsona Sibīrijā gleznotajiem akvareļiem. Kopš 2003.gada lielākā daļa no šīs unikālās darbu kolekcijas nonākusi Latvijas Okupācijas muzeja īpašumā. "Darbi, ko mākslinieks sūtīja no Sibīrijas uz Rīgu savai sievai Zentai Fridrihsonei, ilustrē to garīgo atmosfēru, ko izsūtījumā radīja pagātnes atmiņas un nometnes ikdienā pārdzīvoto sāpju sakausējums. Daudziem skatītājiem tas varētu būt atklājums - neviena cita mākslinieka radošās darbības posms neizceļas ar tik pārliecinošu formas emocionālo dzidrumu," uzsvēra muzejā.

Apmeklētāji varēs apskatīt mākslinieka izsūtījumā rakstītās vēstules un piezīmes. Apkopojums veidots no Latvijas Valsts arhīva, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra un Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja fondiem, kā arī privātpersonu arhīviem.

Franču grupa saistāma ar padomju okupācijas periodu Latvijā. Šie cilvēki sevi nesauca par franču grupu, un nosaukums pirmo reiz parādījies 1951.gadā "čekas" nopratināšanas protokolos. No 1951.gada 4.janvāra apcietināti, notiesāti un no Rīgas uz GULAG nometnēm izsūtīti 13 cilvēki, kuri jau bija paguvuši sevi apliecināt kultūras dzīvē pirmskara Latvijā: izsūtīto vidū ir mākslinieki, literāti, aktieri.

Fridrihsonam, ko nosauca par grupas organizētāju, dzejniecei Elzai Stērstei un tulkotājai Ievai Lasei piesprieda 25 gadus ieslodzījumā. Aktrisei un tulkotājai Mirdzai Ersai piesprieda septiņus gadus, bet pārējiem - desmit gadus labošanas darbu nometnē. Amnestija, kas sekoja pēc Staļina nāves, saīsināja viņiem piespriestā soda ilgumu. Pēc pieciem GULAG tipa nometnēs pavadītiem gadiem visi atgriezās Latvijā.

Apsūdzības galvenais iemesls bija pēckara Rīgas kultūras dzīves notikumi, tā saucamās literārās pēcpusdienas jeb pirmdienas, kas norisinājās aktieru Irīnas un Arnolda Stubauu dzīvoklī apmēram pusgadu.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus