Pols Gogēns 'Meal (Bananas)'/'Maltīte (banāni)' (1891)
Pola Gogēna darbā "Maltīte" šķietami nav nekā provokatīva vai aizskaroša - tajā atspoguļots vien mākslinieka izbrīns par šo neparasto augli, ko viņš tikko bija iepazinis pēc ierašanās Taiti. Tiesa, mākslinieks tālāk krietni attīstīja Taiti tēmu savos darbus, ļoti daudz pievēršoties arī kailu ieziemešu meiteņu gleznošanai.
Džordžo de Kīriko 'The Uncertainy of a Poet'/'Dzejnieka nepārliecinātība' (1913)
Džordžo de Kīriko bija metafiziskās glezniecības pārstāvis, kura gleznās nereti attēlotas tukšas pilsētas ainavas, klasiska arhitektūra, garas ēnas, tīra, bet vēsa gaisma, bet vēlākajos darbos parādās arī dažādu neparastu priekšmetu pretnostatījums ar aizšifrētu nozīmi. Tā tas ir arī šajā darbā, kas kopā ar nosaukuma mudina domāt par radošo krīzi.
Endijs Vorhols 'Velvet Underground & Nico' (1967)
Popārta leģenda Endijs Vorhols šo neaizmirstamo kultūras ikonu radīja saviem draugiem - grupas "Velvet Underground" debijas albumam 1967. gadā. Dzeltenais banāns patiesībā bija uzlīme, un, ja kāds izpildīja uz vāciņa rakstīto instrukciju "Lēnām mizo un skaties", tad ieraudzīja zem mizas rozīgu banāna miesu.
Natālija LL 'Consumer Art'/'Patērētāja māksla' (1973)
Poļu māksliniece Natālija LL ir konceptuāliste un fotogrāfe, kas 20. gs. 60.-70. gados aktīvi iesaistījās poļu mākslas neformālajā kustībā un tikai pēdējo gadu laikā guvusi atzinību Rietumos kā unikāla feminisma mākslas aktīviste aiz "Dzelzs priekškara". Viņas darbs "Patērētāju māksla" tika noņemts no ekspozīcijas Polijas Nacionālajā muzejā pēc anonīmas sūdzības saņemšanas, izraisot asu sabiedrības pretreakciju par cenzūru un atbalsta akciju sociālajos tīklos, ko nodēvēja par "banāngeitu".
Guerilla Girls 'Women Artists In The Andy Warhol And Tremaine Auctions At Sotheby’s'/'Sievietes mākslinieces Endija Vorhola un Tremeinas kolekciju izsolēs "Sotheby's"' (1989)
Anonīmu amerikāņu mākslinieču grupa "Guerilla Girls" jeb "partizānu meitenes" kopš pagājušā gadsimta 80. gadu vidus vērš savu darbību uz seksuālās un rasu diskriminācijas atspoguļošanu mākslas pasaulē. Savu identitāti dalībnieces aizsargā, valkājot gorillu maskas un kā pseidonīmus pieņemot mirušu slavenu sieviešu vārdus. Konkrētā darba pamatā ir izsoles plakāts, kurā tika pārdotas Vorhola un mākslas kolekcionāres Emīlijas Tremeinas privātkolekcijas, kurās nebija neviena sievietes radīta mākslas darba.
Sāra Lukasa 'Eating a Banana'/'Ēdot banānu' (1990)
Arī britu māksliniece Sāra Lukasa savā portretu sērijā vēršas pret sterotipiem sieviešu attēlošanā un tā vietā, lai piedāvātu kārtējo seksualizēto kariķējumu par to, kā pievilcīgas modeles pavedinoši ēd banānus (kā to izdarīja Natālija LL), radīja savu versiju, kurā pati fotogrāfe ēd banānu izaicinošā mačo pozā ar skarbu acu skatienu vērstu kamerā.
Mauricio Katelāns 'Comedian'/'Komiķis' (2019)
Lai arī banāna formas darbi radīti arī iepriekš (piemēram, Engusa Fērhērsta milzīgā melnā banāna skulptūra), tomēr galējo robežu "banānu mākslā", šķiet, izdevās sasniegt itālim Mauricio Katelānam, kurš vienkārši atgriezās pie pašiem pamatiem. Skulptūra, ko veido pie sienas ar līmlenti pielīmēts banāns, pirmo reizi tika izstādīta 2019. gadā Maiami "Art Basel" mākslas tirgū, kur to iegādei izlika slavenā "Perrotin" galerija. Mākslas darbs satricināja pasauli, jo tika pārdots trīs reizes par cenām diapazonā no 120 000 līdz 150 000 ASV dolāru.