Daugavpilī atklās Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas darbu izstādi
Foto: LNMM kolekcija

Piektdien, 11. septembrī, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, Rīgas iela 8, tiks atklāta izstāde "Radošais tandēms: Romans Suta (1896–1944) un Aleksandra Beļcova (1892–1981)". Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) veidotā izstāde sniegs iespēju vēlreiz pāršķirstīt divu ievērojamu Latvijas mākslinieku radošo un personīgo biogrāfiju lappuses.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Apjomīga ekspozīcija, ko LNMM / Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs no savas kolekcijas parāda Daugavpilī, ir veltīta divām spilgtām Latvijas mākslas vēstures personībām, klasiskā modernisma pārstāvjiem. Kā raksta izstādes kuratore, LNMM Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja Nataļja Jevsejeva, 20. gadsimta sākumā modernisma mākslinieku vidū ir zināmi daudzi ģimenes pāri – Sonja un Robērs Delonē, Mihails Larionovs un Nataļja Gončarova, Aleksandrs Rodčenko un Varvara Stepanova, Aleksandrs Vesņins un Ļubova Popova, Aleksejs Kručenihs un Olga Rozanova, Gustavs Klucis un Valentīna Kulagina, Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova ir spožu radošo tandēmu piemēri. Mākslas vēsturnieki izceļ šo faktu kā īpašu 20. gadsimta sākuma kultūras fenomenu. Latvijā tāds mākslinieku pāris bija Romans Suta (1896–1944) ar Aleksandru Beļcovu (1892–1981).

Katrā no minētajiem duetiem attiecības veidojās pēc atšķirīgiem scenārijiem, tomēr pārsvarā līdera loma piederēja tieši vīriešiem. Romans Suta bijis aktīvs gan kā mākslinieks, strādājot dažādās jomās – glezniecībā, grafikā, scenogrāfijā, lietišķajā mākslā un dizainā, gan kā teorētiķis, rakstot tekstus par modernisma mākslu. Aleksandra Beļcova – tieši otrādi – netiecās pēc publicitātes, tāpēc starpkaru laika mākslas kritiķu un skatītāju vidū varēja rasties maldīgs viedoklis, ka māksliniece atradās sava vīra ēnā, raksta Jevsejeva.

Romans Suta un Aleksandra Beļcova bija Rīgas mākslinieku grupas biedri. Pēc izstāšanās no grupas 1926. gadā viņi pievienojās mākslinieku un dzejnieku kopai "Zaļā vārna". Abu daiļrades spožākais laiks ir 20. gadsimta 20. gadi. Abus saistīja franču modernisms – kubisms, pūrisms, jaunais reālisms, par ko liecina viņu tā laika gleznojumi un grafika.

2017. gadā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs īstenojis vērienīgu jubilejas projektu "Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula". Nedaudz vēlāk – 2019. un 2020. gadu mijā – apmeklētāji varēja visaptveroši iepazīties arī ar Aleksandras Beļcovas daudzpusīgo radošo mantojumu retrospekcijā "Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas "Baltars" porcelāns".

Izstāde Daugavpilī piedāvā izlasi no abiem projektiem, katram autoram veltot atsevišķu zāli. Papildus 94 glezniecības un grafikas darbiem (26 – Sutas, 68 – Beļcovas darbi) tiek eksponētas 4 lielizmēra fotogrāfijas, kurās iemūžināts gan mākslinieku pāris, gan Romana Sutas dekorācijas 1927. gada Preses ballei. Pavadošie teksti paskaidro Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas ceļus mākslā un izgaismo nezināmus vai sen aizmirstus faktus par viņu radošo un ģimenes dzīvi.

Beļcova un Suta ir divu neatkarīgu radošu personību tandēms, kurā katram bija individuāls attīstības vektors. Ir bijuši tādi brīži, kad viņu ceļi tuvojās un krustojās, un arī tādi, kad katrs gāja savu ceļu un attālinājās. Viņu sadarbības spožākā epizode ir abu kopā ar Sigismundu Vidbergu dibinātā leģendārā porcelāna apgleznošanas darbnīca "Baltars" (1924–1929). Šajā izstādē tiek eksponēti Sutas un Beļcovas trauku apgleznojumu meti, ļaujot skatītājiem iepazīt kaut nelielu, bet izteiksmīgu daļu arī no šī daiļrades aspekta.

Pēc 1937. gada Sutas un Beļcovas gan radošie, gan dzīves ceļi sāka attālināties. Ģimene pat piedzīvoja šķiršanos, tomēr Romans uzstāja, lai Aleksandra piekrīt salaulāties atkal. 1941. gada 22. jūnijā viņi otrreiz reģistrēja savu laulību, un jau drīz, sākoties vācu okupācijai Latvijā, Suta atstāja dzimteni. Viņš devās uz Gruziju, kur sāka strādāt Tbilisi kinostudijā. Mākslinieku represēja 1944. gadā, bet ģimene par Romana Sutas nošaušanu uzzināja tikai pēc Staļina nāves. Aleksandra Beļcova turpināja dzīvot un strādāt Latvijā un mira 89 gadu vecumā.

Vecāku mantojumu saglabāja un valstij novēlēja mākslinieku meita Tatjana Suta (1923–2004). Šobrīd dzīvoklī, kur viņi dzīvoja, ir Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas vārdā nosauktais muzejs (atklāts publikai 2008. gadā) – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienība.

Izstāde "Radošais tandēms: Romans Suta (1896–1944) un Aleksandra Beļcova (1892–1981)" Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā būs skatāma līdz 31. janvārim.

Tags

Aleksandra Beļcova Daugavpils Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Romans Suta
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form