Darbs, kura autore ir skotu māksliniece, miniatūru meistare Mārgareta Gelīza (Margaret Gillies, 1803–1887), tapis 1843. gadā un vairāk nekā 170 gadu ticis uzskatīts par pazudušu.
Portreta miniatūru identificējis britu mākslas dīleris un BBC raidījuma "Fake of Fortune?" vadītājs Filips Moulds (Philip Mould). Viņš izmērā nelielo mākslas darbu jau nodēvējis par vienu no saviem nozīmīgākajiem atklājumiem. "Esmu visu savu karjeru veltījis britu mākslas pētīšanai un šis zudušais portrets bija no aizraujošākajiem, ko esmu atklājis," teica Moulds.
Dikensa portrets tika atrasts jau pagājušajā gadā Pītermaricburgā, kad kādā senlietu izsolē kāds pircējs par aptuveni 27 britu mārciņām iegādājās kartona kārbu. Tajā atradās metāla omārs, sens ieskaņošanas aparāts, misiņa šķīvis un neliela glezniņa, kas bija tā pārklāta ar pelējumu, ka portretu jau vairs gandrīz nevarēja ieraudzīt.
"Pircējs par vērtīgāku uzskatīja rāmīti, kas ieskāva sapelējušo mākslas darbu un faktiski tas bija tikai sekunžu jautājums, lai Dikensa portrets atrastos atkritumos. Tomēr tās īpašniekam pēkšņi grūti saskatāmajā sejā šķitis kaut kas pazīstams," atstāsta miniatūras atklājējs Moulds.
Vēlāk, veicot izpēti internetā, anonīmajam senlietu pircējam radušās aizdomas, ka attēlā redzamais vīrietis ir līdzīgs Čārlzam Dikensam. Tas viņu pamudinājis sazināties ar Moulda galeriju un miniatūru speciālisti Emmu Razerfordu (Emma Rutherford).
"Viņa ieradās pie manis un teica, ka atradies kaut kas ļoti neparasts – kaut kas, kas izskatās pēc pazudušā Čārlza Dikensa portreta," stāsta mākslas dīleris Moulds.
Diezgan drīz identificēts, ka tas patiešām ir slavenais "Olivera Tvista" un "Deivida Koperfīlda" autors. Portreta autore Gelīza, kura bijusi arī pazīstama kā sufrāžistu kustības atbalstītāja, miniatūru radījusi 1843. gadā, kad Dikenss bija 31 gadu vecs. Tolaik viņš rakstīja "Ziemassvētku dziesma prozā jeb Ziemassvētku spoku stāsts" (A Christmas Carol) un bija uzlēcošā angļu literatūras zvaigzne. Miniatūra plašākai publikai bija aplūkojama 1844. gadā Karaliskajā mākslas akadēmijā (Royal Academy of Arts).
Gelīzas radītais portrets izmantots 1844. gadā izdotajā eseju izlasē "A New Spirit of the Age", kurā publicējies gan Dikenss, gan viņa laikabiedri Lords Alfrēds Tenisons, Elizabete Bareta Brauninga, Mērija Šellija un citi.
Kā portreta miniatūra nokļuvusi Dienvidāfrikā, nav zināms. Tomēr līdzšinējā izpēte liecina, ka visticamāk, tā prom no Lielbritānijas devusies kopā ar Gelīzas brāļa adoptēto meitu, kura 19. gadsimta 60. gados pārcēlās uz Dienvidāfriku.
Šobrīd nelielais, bet nozīmīgais mākslas darbs ir aplūkojams Filipa Moulda galerijā Londonā, tomēr to cer atpirkt Čārlza Dikensa muzejs. Šobrīd nav nosaukta precīza portreta cena, tomēr speciālisti lēš, ka tas ir sešciparu skaitlis.
