UNESCO starptautiskā žūrija piektdien Parīzē paziņoja, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dziesmu un deju svētki iekļauti cilvēces radošā mantojuma sarakstā, no vērtību pasludināšanas pasākuma Parīzē ziņo UNESCO Latvijas nacionālās komitejas vadītāja Dace Neiburga.
Līdz ar to līdzekļus dziesmu svētku popularizēšanai varēs saņemt arī no starptautiskās organizācijas, taču iekļūšana sarakstā radīs arī papildu pienākumus svētku saglabāšanai. Svētku rīkošanai UNESCO naudu gan nevarēs piešķirt.

Neiburga sacīja, ka līdz ar iekļaušanu sarakstā "dziesmu svētki ir saņēmuši starptautisku atzīšanu", taču tas arī uzliek daudz pienākumu. "Pasaule ir pateikusi, ka šie svētki ir svarīga tradīcija, un mums tā ir jāsargā ar likumu un aizsargāšanu," stāstīja Neiburga.

Viņa norādīja, ka "mūsdienu modernajā laikmetā dziesmu svētkiem jākonkurē ar daudzām modernām izklaidēm".

No 56 valstu pieteikumiem žūrija sarakstā iekļāva 28 kultūras vērtības, to vidū Igaunijas Kihnu salas nacionālās tradīcijas, Beļģijas karnevālu, vairāku Latīņamerikas valstu karnevālus, Japānas leļļu teātri u.c.

Astoņpadsmit cilvēku žūriju, kas izvēlējās sarakstā iekļaujamās vērtības, vada rakstnieks no Spānijas Huans Gojtisolo (Juan Goytisolo). Žūrijā darbojas arī Apvienoto Arābu Emirātu Mantojuma un vēstures centra direktors Hasans al Nabūdahs (Hassan M. Al-Naboodah), bijusī UNESCO izpildkomitejas prezidente no Marokas Aziza Bennani (Aziza Bennani), kultūras antropologs no Francijas Žoržs Kondominā (Georges Condominas), folklorists no Gruzijas Anzors Erkomaičvili (Anzor Erkomaichvili), meksikāņu rakstnieks Karloss Fuentess (Carlos Fuentes) u.c.

Pirms pieciem gadiem pirmajā pasludināšanā sarakstā iekļāva 19 kultūrvēsturiskas vērtības, tostarp krustu izgatavošanas tradīciju Lietuvā, Oruro karnevālu Bolīvijā, Zaparas cilts kultūras mantojumu, gruzīnu polifoniskos dziedājumus, sicīliešu leļļu teātri, Nakgaku teātri Japānā.

Latvija, Lietuva un Igaunija pirms pāris gadiem UNESCO kopīgi iesniedza pieteikumu, lai dziesmu un deju svētkus iekļautu cilvēces radošā mantojuma sarakstā.

Dziesmu svētki dziļi sakņojas senajā mutvārdu kultūrā un spēcīgās kopdziedāšanas tradīcijās, tie saistīti arī ar 19.gadsimta nacionālās atmodas kustībām ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā. Tomēr tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā šī tradīcija izdzīvoja, jo lielā mērā bija vienīgais nacionālās pašapziņas un izpausmes veids.

Latvija iepriekš pieteikumu iesniedza viena pati, bet UNESCO tā izskatīšanu uz laiku atlika. Tādēļ Latvija ar pārējām Baltijas valstīm nolēma iesniegt kopīgu projektu, lai panāktu lielāku rezonansi.

Eksperti norādījuši, ka Baltijas valstis ir gandrīz vienīgās valstis pasaulē, kas līdz mūsdienām saglabājušas dziesmu svētku tradīcijas. Turklāt Latvijas dziesmu svētku "spēks" ir latvju dainās, kuras izmanto svētkos, un arī faktā, ka svētkus organizē un vada valsts labākie diriģenti un komponisti.

Pirmie dziesmu svētki Latvijā notika 1873.gadā, bet šogad notika jau 23. dziesmu svētki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!