"Rīgas Fotomēneša" programmā Avotu ielā jau vairāk nekā nedēļu aplūkojama brīvdabas izstāde "Dzīve pēc Covid", kas ikvienam interesentam būs pieejama līdz pat 4. jūlijam.

Izstādes darbi atrodami visā Avotu ielas garumā, sākot no Lāčplēša ielas stūra līdz Jāņa Asara ielai. Izstādē piedalās mākslinieki, kuru darbi tika izvēlēti "Rīgas Fotomēneša" konkursā. Darbi aplūkojami afišu stendos, reklāmas stabos, skatlogos, ēku logos un uz sienām.

Izstādē piedalās mākslinieki: Anja Redī (Lielbritānija/Polija) ar darbu "Brīnišķīgā jaunā pasaule", Valdis Putniņš (Latvija) ar "Pēc-Covid pašportrets", Sjū Poļšikova (Portugāle/Krievija) ar darbu "Dīgsti", Kertu Rannula (Igaunija) ar darbu "Atmiņas -70%", Matilda Avdžejčika (Polija) ar darbu "Jauki", Kristija Grišina (Krievija) ar darbu "Eiforija", Marija Rukina (Latvija) ar "Viss, kas notiek ārpusē" un Katrīna Ģelze (Latvija) ar "Mīlestība ir mīlestība", Brams van Deiks (Francija/Nīderlande) ar "Protesti Parīzē", Pēteris Ķimsis (Latvija) ar darbu "Liela veiksme", Jana Garvnlieva (Ziemeļmaķedonija/Itālija) ar "Cilvēki ir dzīvnieki, dzīvnieki ir cilvēki", Elvīra Blumfelde (Latvija) ar "Es nākšu rīt", Sergejs Stroiteļevs (Krievija) ar darbu "Iekšējais kaķis", Letīcija Zika (Brazilija/Francija) ar darbu "Pārtraukts" un Anna Niskanena (Somija) ar darbu "Tumšāks laiks".

Festivāla rīkotāji atgādina, ka 7., 8. un 10. jūnijā "Rīgas Fotomēneša" "Facebook" lapā norisināsies tiešsaistes diskusijas, kas pievērsīsies šī gada "Rīgas Fotomēneša" centrālajiem jautājumiem – kā sociālpolitiskās pārmaiņas ietekmē fotogrāfus un sabiedrību Baltkrievijā, kādi eksistenciālie jautājumi uztrauc māksliniekus, kā vizuālai mākslai izdzīvot virtuālajā vidē?

"Tas, kas pēdējā gada laikā ir noticis pasaulē, skar visus, tajā skaitā fotogrāfus un māksliniekus. "Rīgas Fotomēnesis" ir retais notikums Latvijas vizuālajā mākslā, kas nebaidās būt politiski un sociāli aktīvs, uzdot neērtus jautājums, eksperimentēt ar saturu un formātiem," stāsta festivāla direktors Arnis Balčus. Plānotās sarunas turpina festivāla sarunu un diskusiju ciklu, kas aizsākās atklāšanās nedēļā maija beigās, un turpināsies visa festivāla garumā līdz pat jūlija vidum.

7. jūnijā pulksten 18 notiks saruna "Pārmaiņu laukums: liecinieku stāsti", kura ietvaros Rīgā dzīvojošie baltkrievi dalīsies savā pieredzē par Baltkrievijā notiekošo. Šobrīd Esplanādē pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja skatāms objekts-izstāde "Pārmaiņu laukums", kas veltīts baltkrieviem, kuri pēdējos deviņus mēnešus cietuši no varas represijām. Objekts ir transformatora būdiņas kopija, kuras oriģināls atrodas vienā no Minskas blokmāju iekšpagalmiem un kļuva par simbolu baltkrievu cīņai par savām tiesībām. Tā sienas rotā fotogrāfijas, kas atspoguļo notikumus šajā laukumā Minskā. Pasākuma ietvaros baltkrievi, kuri tagad dzīvo Rīgā un ir pārdzīvojuši notikumus "Pārmaiņu laukumā", dalīsies savos iespaidos un runās par notikumiem Baltkrievijā. Pasākums notiks krievu valodā.

8. jūnijā pulksten 19.30 notiks diskusija "Dabiski/nedabiski", kurā piedalīsies publiskās mākslas izstādes "Dzīve pēc Covid?" dalībnieces Anja Redī (Polija/Lielbritānija), Letīcija Zika (Francija) un Anna Niksanena (Somija), sarunu vadīs māksliniece un žurnāliste Elīna Ruka. Diskusijas ietvaros mākslinieces rosinās domāt par to, kādā mērā dabisko lietu kārtība ietekmē mūsu būtību, domas un radošās izpausmes. Šis ir pamudinājums domāt par brīvību, izvēlēm, ierobežojumiem, emocijām un mākslinieku dzīves pieredzi šajā laikā. Pasākums notiks angļu valodā.

10. maijā pulksten 19 sadarbībā ar jauno filosofijas žurnālu "Tvērums" norisināsies diskusija "Attālinātā māksla: iespējas un šķēršļi", kurā piedalīsies "Zuzeum" izstāžu vadītāja un arhitekte Ieva Zībārte, mākslinieks Atis Jākobsons, multimediju māksliniece Santa France, kā arī filozofs un žurnāla "Tvērums" redaktors Toms Babincevs. Pandēmijas apstākļos dzīves izjūtu iezīmē garlaicība, kurai fonā ir klusas bažas, ka nāve ir tuvāk, nekā parasti. Mākslas nonākšanu attālinātā režīmā pavada zināma nedrošība par to, vai galeriju un muzeju slēgšana nenozīmē būtisku pārrāvumu mākslas un, plašāk, kultūras dzīvē. Tas raisa jautājumu, cik būtiski ir tas, kur mākslas darbi ir apskatāmi: galerijā, muzejā, pilsētvidē, grāmatā vai "Facebook"? Vai konkrētas mākslas formas attālinātā režīmā piedzīvo savu norietu, citas – plaukumu? Pasākums notiks latviešu valodā.

Viens no galvenajiem ikgadējiem notikumiem Latvijas fotogrāfijā – festivāls "Rīgas Fotomēnesis" – norisinās kopš 2014. Gada. Plašāka informācija par šā gada festivāla programmu – rigasfotomenesis.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!