Foto: DELFI
Līdz pat 26. oktobrim Rīgas Biržā būs atvērta Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas izstāde "Nākotnes mākslu meklējot. Voldemārs Matvejs un ārpus Eiropas (Āfrikas, Okeānijas un Ziemeļāzijas) māksla", kuru papildinās izstāde Boses zālē "Voldemāra Matveja grāmata "Nēģeru māksla" un latviešu mākslinieki".

Līdz šim skatītājiem plašāk bija zināms Voldemāra Matveja (1877–1914) gleznotāja mantojums. Tāpēc šoreiz abas izstādes iepazīstinās ar latviešu gleznotāja, teorētiķa un pētnieka unikālu ieguldījumu ārpus Eiropas reģionu pētniecībā 20. gadsimta sākumā, kurš bija viens no pirmajiem pasaulē, vērtējot Okeānijas, Āfrikas un Ziemeļāzijas mākslu no estētiskā, nevis etnogrāfiskā viedokļa.

Voldemārs Matvejs dzimis Rīgā 1877. gada 13. oktobrī. No 1905. gada viņš dzīvoja Sanktpēterburgā, kur studēja Pēterburgas Mākslas akadēmijā, Ainavu glezniecības darbnīcā. Paralēli studijām ap 1910. gadu Matvejs iekļāvās Pēterburgas apvienības "Jaunatnes savienība" ("Союз молодёжи") darbībā, bija tās teorētiskais ideologs un apvienības rakstu krājumu redaktors, piedalījās izstāžu organizācijā.

Par padziļinātas intereses un izpētes objektu Voldemāram Matvejam kļuva "visu laiku un tautu" māksla. 1913. gada vasarā viņš kopā ar savu draugu un domubiedru Varvaru Bubnovu apmeklēja vadošos etnogrāfiskos muzejus un kolekcijas Vācijā, Dānijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Francijā, Norvēģijā, kur fotografēja un vāca materiālus publikācijām par Āfrikas un Okeānijas tēlniecību.

1913. gada rudenī Matvejs studēja un fotografēja Ziemeļāzijas tēlniecību Pēterburgā, Krievijas Zinātņu akadēmijas Pētera Pirmā Antropoloģijas un etnogrāfijas muzejā (Kunstkamera). Mākslinieks uzrakstīja vairākas grāmatas, kuru nozīmīga daļa ir attēli.

Ar Vladimira Markova pseidonīmu krievu valodā 1914. gadā Pēterburgā iznāca grāmata "Lieldienu salas māksla" – pasaulē pirmais sacerējums par šī reģiona mākslu no estētiskā skatpunkta. Taču visas radošās ieceres pārtrauca negaidītā nāve – Voldemārs Matvejs aizgāja mūžībā 1914. gada 16. maijā nepilnu 37 gadu vecumā neilgi pirms studiju beigām.

Pēc viņa nāves 1919. gadā Petrogradā tika izdota "Nēģeru māksla". Diemžēl grāmata "Ziemeļāzijas tautu tēlniecība" netika izdota, un tās manuskripts ir pazudis.

Toties ir saglabājusies fotokolekcija, kas atradās Rīgā, Matveja drauga Kārļa Āres meitas ģimenes īpašumā. 20. gadsimta 60. gadu sākumā fotogrāfijas nonāca Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas un Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra krājumā.

Tematiski Voldemāra Matveja fotogrāfijas iedalāmas vairākās grupās. Skaitliski lielāko daļu veido attēli grāmatai "Nēģeru māksla". Otrā grupa – Okeānijas un Lieldienu salas skulptūru fotogrāfijas. Trešā kolekcijas daļa ir uzņēmumi, kas tika plānoti apcerējumam par Ziemeļāzijas tautu tēlniecību.

Matveja metode skulptūru fotografēšanā bija savam laikam pietiekami novatoriska. Iespēju robežās katra skulptūra tika fotografēta vairākas reizes. Fotografēšanas leņķis bija ļoti pārdomāts, lai dotajā rakursā būtu iespēja novērtēt materiāla (parasti tas ir koks) virsmas īpatnības un tās apstrādes tehniku.

Izstādē "Nākotnes mākslu meklējot. Voldemārs Matvejs un ārpus Eiropas (Āfrikas, Okeānijas un Ziemeļāzijas) māksla" tiks eksponētas ap 100 Voldemāra Matveja fotogrāfijas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra krājuma.

Līdz ar latviešu mākslinieka fotogrāfijām pirmo reizi Latvijas muzeju vēsturē tiks parādīti Āfrikas, Okeānijas un Ziemeļāzijas unikāli mākslas darbi no vadošo Eiropas muzeju – Branlī muzeja Parīzē, Nacionālā pasaules kultūru muzeja Leidenē un Krievijas Zinātņu akadēmijas Pētera Pirmā Antropoloģijas un etnogrāfijas muzeja kolekcijām.

Savukārt izstāde Boses zālē "Voldemāra Matveja grāmata "Nēģeru māksla" un latviešu mākslinieki" iepazīstinās ar viņa teorētisko atziņu nozīmi izcilo latviešu mākslinieku Martas Liepiņas-Skulmes, Aleksandras Beļcovas, Romana Sutas, Niklāva Strunkes, Ģederta Eliasa, Emīla Meldera u. c. autoru daiļradē.

Izstādē iekļauta arī tēlnieka Jāņa Strupuļa koku skulptūru kolekcija, kas tapusi 20. gadsimta 70. gadu sākumā, smeļoties ierosmes no visplašāk zināmā Voldemāra Matveja apcerējuma par Āfrikas mākslu. Izstādē tiks eksponētas gleznas, grafikas un tēlniecības darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, kā arī no vairākām privātām kolekcijām.

Abas izstādes rosinās dialogu par pasaules kultūras mantojuma daudzveidību un mijiedarbību. Projekta sagatavošanas gaitā savāktie materiāli apliecina, ka Voldemāra Matveja devums ir vēl viena līdz šim neatklāta kvalitatīva "dzintara dzīsla", kas spēj nodrošināt Rīgas atpazīstamību, vairojot zināšanas gan par mums pašiem, gan par pasaules kultūras mantojuma pētniecības neapšaubāmiem līderiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!