Foto: Gleznotāja Kristapa Zariņa izstādes 'Privāti' atklāšana
Foto: DELFI

Galerijā "Māksla XO" atklāta gleznotāja Kristapa Zariņa personālizstāde "Privāti", kura aplūkojamo mākslinieka jaunākie darbi.

Šajā personālizstāde gleznotājs turpina sevi meklēt jaunā tehnikā uz audekla ar krāsu zīmuļiem, atklājot savu privāto telpu – savu pagalmu un no apkārtējo acīm noslēpto dārzu.

"Privāti, jo gleznoju savu iezīmēto teritoriju – iezīmētu ar domām, darbiem, ikdienu un emocijām. Privāti, jo visi izstādes darbi tapuši ar krāsainajiem zīmuļiem, roka sekojusi domai ar štrihu. Privāti, jo formāts ir kvadrāts, kuru jūtu vislabāk. Privāti, jo rakta zeme un stādīta puķe," par savu jauno izstādi saka Kristaps Zariņš.

Kristaps Zariņš (1962) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1986). Kopš 1994. gada ir profesors Latvijas Mākslas akadēmijā; kopš 2007. gada – Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors. Sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs visā pasaulē.

Kristapa Zariņa darbi atrodas publiskās kolekcijās – Latvijas Nacionālā mākslas muzejs (Rīga, Latvija), Latvijas Mākslinieku savienība (Rīga, Latvija), Mākslas Fonds (Maskava, Krievija), Krievijas kultūras ministrijas kolekcija (Maskava, Krievija), Krievijas Mākslas akadēmijas kolekcija (Maskava, Krievija), medicīnas sabiedrība ARS mākslas kolekcija (Rīga, Latvija), Swedbank mūsdienu mākslas kolekcija (Rīga, Latvija), kā arī privātkolekcijās Latvijā, Lielbritānijā, ASV, Dānijā, Francijā, Itālijā, Japānā, Krievijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Vācijā.

Izstāde aplūkojama līdz 3. maijam.

Source

DELFI Kultūra
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form