"Mēs vēlējāmies parādīt darbus, kuri nav izstādīti kopš pēdējās izstādes 1991. gadā. Jo sevišķi agrīnos un pēdējos darbus," atklāj mākslas kritiķis Stefans Gugēns. "Pirmos mākslas darbus toreiz neizstādīja, jo tos uzskatīja par pārāk akadēmiskiem, kas ir kļūda, savukārt pēdējos – jo uzskatīja par sliktiem, kas ir vēl viena kļūda. Es domāju, ka šī izstāde sniegs iespēju pārvērtēt viņa mākslu."
Tulūzs-Lotreks savos darbos iemūžināja 19. gadsimta beigu Parīzes bohēmu – kabarē, bordeļus un uzdzīvi kafejnīcās, reizēm gleznās iekļaujot arī sevi. Iedvesmojies no tolaik dzimstošās fotomākslas, viņš radīja netradicionālu portretu gleznošanas stilu.
"Viņš saprata, ko fotogrāfija pienes attēlu pasaulei. Viņš to ieviesa savā mākslā un reizēm bija soli priekšā konkrētiem fotogrāfiskajiem efektiem, ko tehniski nevarēja realizēt pirms 20. gadsimta," saka Gugēns, piebilstot, ka starp Tulūza-Lotreka draugiem bijis daudz fotogrāfu.
Anrī Tulūzs-Lotreks pasaulē nāca 1864. gada 24. novembrī grāfa Alfonsa un grāfienes Adeles de Tulūzas-Lotrekas ģimenē. Viņa vecāki, kā tas nereti pieņemts senās aristokrātu dzimtās, bija pirmās pakāpes brālēns un māsīca. 13 un 14 gadu vecumā pusaudzis Anrī salauza abu augšstilbu kaulus, lūzumi kārtīgi nesadzija un kājas pārstāja augt, tāpēc Parīzē Tulūzs-Lotreks ieradās kā vienu metru un 52 centimetrus garš cilvēks ar pieaugušā ķermeni un bērna kājiņām.
Tulūzs-Lotreks bieži portretēja dzīvi "Mulenrūžā" un citos Monmartras un Parīzes kabarē, teātros un arī bordeļos, ko visai regulāri apmeklējis. Tulūzs-Lotreks kļuva teju par pastāvīgu bordeļu iemītnieku, dzīvoja starp dejotājām un kurtizānēm, tāpēc ar laiku kļuva par viņu uzticības personu, kuram var atklāt vislielākos noslēpumus un kurš drīkst kļūt par liecinieku pat visintīmākajās situācijās. Tas mākslinieku iedvesmojis daudzos zīmējumos un gleznās pievērsties lesbisku ainu tēlojumam.
Tulūzs-Lotreks kļuva par vienu no ievērojamākajiem postimpresionisma gleznotājiem, jūgendstila ilustratoriem un 19. gadsimta beigu parīziešu bohēmiskā dzīvesveida atveidotājiem mākslā. Tiesa, lielāko mūža daļu viņš nodzīvoja kā nelabojams alkoholiķis un īsi pirms nāves tika ievietots sanatorijā. Mākslinieks miris 1901. gada 9. septembrī, nesagaidījis savu 37. dzimšanas dienu, no alkoholisma un sifilisa izraisītām komplikācijām.
Tulūza-Lotreka darbu retrospekcijas izstāde Parīzē "Grand Palais" galerijā būs apskatāma līdz 2020. gada 27. janvārim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
