Foto: LNMM atklāta Latvijas mākslas spilgtāko portretu izstāde
Foto: LETA

Svinot Latvijas valsts simtgadi, no 2018. gada 3. novembra līdz 2019. gada 24. februārim Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) būs skatāma izstāde "Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme". Izstādes atklāšana norisinājās 2. novembrī – gan LNMM galvenajā ēkā, gan izstāžu zālē "Arsenāls".

Projekts norisinās vienlaicīgi trīs vietās – LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē, izstāžu zālē "Arsenāls" un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā. Izstādes kuratore – Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece.

Izstāde "Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme" ir vērienīgs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) projekts, kas piedāvā tikšanos ar spilgtāko portretu izlasi vesela gadsimta griezumā. Plašā ekspozīcija un to pavadošais katalogs turpina pētniecību, ko ar veicis Rundāles pils muzejs.

Radošas personības, interesantus tipāžus, vienkāršus cilvēkus, politiķus dažādās tehnikās atveidojuši ļoti daudzi mākslinieki, bet ne visus var raksturot kā portreta meistarus. Izstāde izvirza jautājumu par portreta žanra statusu 20. gadsimtā un mūsdienās. "Portrets ir mākslinieka spēja radīt dialogu ar modeli, paust kritisku attieksmi pret tēlu vai pašu sevi, tādējādi tas kļūst daudz vairāk nekā fotogrāfisks dokuments vai psiholoģisks vēstījums. 20. gadsimta portrets, pārkāpjot tūkstošgades robežu, ietver gan simbolus un kanoniskas tradīcijas, gan iekodētus, pastarpināti nolasāmus un apslēptus vēstījumus, gan laikmetīgā mākslas procesa strukturētās kontradikcijas," raksta izstādes kuratore.

Izstādē aplūkojami vairāk nekā 1100 eksponāti – glezniecība, grafika, tēlniecība, fotogrāfija, objekti, videodarbi un instalācijas – no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Tukuma muzeja un M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja Kauņā, privātām un autoru personīgajām kolekcijām. Tie sniedz pārskatu par žanra attīstību, stilistiskām interpretācijām, Latvijas mākslinieku-portretistu ieguldījumu personas (vai grupas) atklāsmē, kā arī ataino 20. gadsimtam raksturīgo ikonogrāfiju, kas, salīdzinot ar vēsturiskā portreta ģenēzi, ir pietuvināta laikā un attieksmē paust savu ideju.

20. gadsimta pirmās puses darbi ir skatāmi LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē (autori – Janis Rozentāls, Johans Valters, Gustavs Šķilters, Jēkabs Kazaks, Jāzeps Grosvalds, Teodors Zaļkalns, Oto un Uga Skulmes, Valdemārs Tone, Ludolfs Liberts u.c.). Izstādes turpinājums apmeklētājus vedīs uz izstāžu zāli "Arsenāls", kur varēs iepazīties ar 20. gadsimta otrās puses portreta kopainu (autori – Jānis Pauļuks, Džemma Skulme, Imants Lancmanis, Miervaldis Polis, Līga Purmale, Maija Tabaka, Boriss Bērziņš, Biruta Baumane, Lea Davidova-Medene, Kārlis Zemdega, Kārlis Baumanis, Arta Dumpe, Jānis Mitrēvics, Gļebs Panteļejevs, Egons Spuris, Gunārs Binde, Inta Ruka utt.).

Izstādes sadaļa Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā "Portrets ar smaidu. Šarži un karikatūras Latvijā. 20. gadsimts" ir veltīta mākslinieku-karikatūristu darbībai simt gados.

Paralēli izstādei izdevniecībā "Neputns" sagatavots apjomīgs, bagātīgi ilustrēts izdevums "Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme", kas ietver ne vien eksponēto darbu katalogu ar detalizētu informāciju par tiem, īsām mākslinieku biogrāfijām un portretu modeļu aprakstiem, bet arī virkni izvērstu rakstu, kuros portreta žanra izpētei no dažādiem aspektiem pievērsušies Dr. habil. art. Eduards Kļaviņš, Dr. art. Dace Lamberga, Pēteris Bankovskis, Inta Pujāte, Laima Slava, Dr. art. Jānis Kalnačs, Dr. art. Natālija Jevsejeva.

Izstāde un grāmata piedāvā arī ko pilnīgi jaunu – rakstītais vārds ir tapis tieši konkrētajam projektam. Pirmo reizi speciāli izstādei ir veltīta rakstnieka Māra Bērziņa eseja "Sejas izteiksme", kas savdabīgi atklāj portreta būtību – caur cilvēku, slavenību, latviešu tautas pārstāvi. Autors vēro laikmetu un mūs pašus gan no pietuvināta, gan attālināta skatpunkta.

Portrets tiešā vai netiešā veidā dokumentē Latvijas vēstures, sabiedrības, sociālās un kolektīvās atmiņas veidošanos, nacionālās identitātes izpausmes, valstiskuma tapšanu, politiskos kontekstus un nodevas ideoloģijām. Izstādes spektrs ietver visai plašu amplitūdu no cilvēka-indivīda tēlojuma līdz vispārinājumam, no valsts pasūtījuma līdz brīvai interpretācijai, no reprezentācijas līdz privātumam un intimitātei.

Izstāde parāda 20. gadsimtu kā aizejošo simtgadi – laiku, kurā tapa un veidojās, tika zaudēta un vēlreiz atjaunota Latvijas valsts. Tā raksturo laikmeta fenomenu, kurā personības, neskatoties uz šķēršļiem un kolīzijām, ieguldīja savu pieredzi kā spēcīgu intelektuāli radošu potenciālu.

Izstādi papildina daudzveidīga pasākumu programma, kas iekļauj "Viena portreta stāstu", "Dialogus", teātra izrādes ciklā "Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas", lekcijas, radošās darbnīcas, mākslinieku meistarklases, ekskursijas un citas aktivitātes.

Projekts īstenots Latvijas valsts simtgades programmā.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Izstāžu zāle Arsenāls Latvijai 100 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Latvijas simtgade
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus