Foto: AP/Scanpix/LETA
Aleksandra Puškina mākslas muzejā Maskavā skatāma modernisma mākslas izstāde, ko veido leģendārā 20. gadsimta krievu uzņēmēja un mākslas kolekcionāra Sergeja Ščukina kolekcijas darbi. Ekspozīcijā ietverti tādu modernisma mākslas pīlāru darbi kā Klods Monē, Pols Sezāns, Pols Gogēns, Anrī Matiss un Pablo Pikaso.

Jaunajā izstādē apkopoti Ščukina kolekcijas darbi, kurus pēc 1917. gada revolūcijas viņam konfiscēja Padomju vara. Šī izstāde pirmo reizi aptver lielāko daļu Ščukina kolekcijas darbu, piedāvājot aplūkot to tādu, kā kolekcionārs pats bija iecerējis. Līdz šim gleznas bija izkaisītas pa vairākiem Krievijas muzejiem – Ermitāžā, Puškina muzejā u.c.

Apkopotie darbi ir tekstila rūpnieka Sergeja Ščukina un viņa brāļu iegādātie impresionistu darbi no viņu daudzajiem braucieniem uz Parīzi pirms boļševiku nākšanas pie varas. Pagājušā gadsimta sākumā tie atradās Ščukina Maskavas mājvietā Trubeckas pilī, kuru viņš turklāt 1908. gadā trīs dienas nedēļā atvēra publiskai apskatei, lai mākslas mīļotāji un inteliģence varētu iepazīties ar aktuālākajām vēsmām Eiropas mākslā, starp kuriem bija arīdzan latviešu mākslinieki Voldemārs Matvejs, Jāzeps Grosvalds, Romans Suta, Konrāds Ubāns u.c.

Ščukina savāktā kolekcija bija gana radikāla un bieži vien tajā esošos darbus vietējā publika neprata novērtēt vai nesaprata, taču kolekcionāru tas diži nesatrauca. "Ščukins bija gatavs sabiedrības neizpratnei – ne tikai no savas uzņēmējdarbības vides, bet arī no mākslas kopienas, kritiķiem un izciliem krievu māksliniekiem, kuri nepieņēma Matisu vai kubistu Pikaso," ziņu aģentūrai "The Associated Press" atklāj Puškina muzeja direktore Marina Lošaka. "Viņš to darīja, zinādams, ka tā būs, viņš šādu reakciju gaidīja un viņu tā priecēja."

Foto: AP/Scanpix/LETA

Lošaka Ščukinu dēvē par pionieri, kurš ietekmēja 20. gadsimta mākslas vēstures virzību. Viņš pirka Gogēnu, Matisu, franču impresionistus un Pikaso vēl tad, kad šie mākslinieki Eiropā nebija zināmi, taču nenovērtējamie mākslas darbi, kuri nu aplūkojami jaunajā izstādē, tostarp arī Matisa slavenā glezna "Deja" (La Danse), ko viņš uzgleznoja pēc Ščukina pasūtījuma, ir pierādījums uzņēmēja spēcīgajai vizionāra dabai un lieliskajai gaumei.

Izcilā kolekcija sāka veidoties no divām 1897. gadā iegādātām Kamila Pisaro gleznām, un padsmit gadu laikā tā "izauga" līdz teju 300 vienībām. 1917. gadā pirms revolūcijas šo kolekciju viņam konfiscēja, savukārt 1918. gadā ar Ļeņina rīkojumu tika nacionalizēta. Ščukins pats jau bija emigrējis uz Parīzi, kur nodzīvoja līdz pat savai nāvei 92 gadu vecumā, savu kolekciju vairs nekad neredzēdams.

Foto: AP/Scanpix/LETA

Pēcāk, 1948. gadā, šie darbi ar Staļina rīkojumu tika sadalīti Ermitāžai un Puškina muzejam, taču publiskai apskatei lielākā daļa darbu nemaz nenonāca, jo neatbilda ideoloģiskajam uzstādījumam – tie bija pārāk buržuāziski un kosmopolītiski. Vien 1970. gadā krājums pamazām tika nodots sabiedrības vērtējumam.

Foto: AP/Scanpix/LETA

Ščukina kolekcijas izstāde Puškina muzejā Maskavā būs skatāma līdz 15. septembrim. Vienlaikus muzejā aplūkojama arī "Fondation Louis Vuitton" laikmetīgās mākslas izstāde, kurā ir tādu prominentu mākslinieku darbi kā Īvs Klains, Žans Mišels Baskjā, Endijs Vorhols, Marina Abramoviča, Gerhards Rihters u.c.

Foto: AP/Scanpix/LETA

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!