Foto: DELFI

Rīgas mākslas telpā, pulcējot dažādu paaudžu Latvijas laikmetīgās mākslas prominences, 4. februārī tika atklāta apjomīga izstāde "Pazudis arhīvā", ko rīko Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienību.

Izstāde pievēršas LLMC arhīvam, kas ne vien uzkrāj un sakārto nozīmīgu informāciju, bet arī veido savdabīgu vietas vēsturi, tagadni un nākotni. Izstāde būs skatāma līdz 27. martam.

„Prieks, ka vēlme pārskatīt mūsu – Laikmetīgās mākslas centra arhīvu – ir izvērsusies tik vērienīgā pasākumā. Kad sākām skatīties, kas ir mūsu plauktos, mapēs un kastēs, mēs nonācām pie nelielas izstādes, ar kuru apceļojām Latvijas reģionus. Tomēr šis projekts vēlās kā sniega bumba, un te nu mēs esam – lielā, starptautiskā izstādē, kurā visi mākslinieki tika aicināti domāt un strādāt ar arhīvu,” izstādes atklāšanā sacīja LLMC direktore Solvita Krese.

Viņa Latvijas un visas pasaules mākslas sistēmu salīdzina ar kalnu, kura virsotnē, protams, ir mākslinieks, tad apkārt cirkulē kuratori, kritiķi, kolekcionāri , tad seko muzeji, galerijas, kolekcijas, bet kaut kur pašā apakšā ir arhīvs. „Kaut kas garlaicīgs, apputējis, kaudzēm kastes, mapes – tā normāli parasti domā par arhīvu. Izrādās tā nemaz nav, arhīvs ir dzīvs vēstures rakstītājs, interpretētājs un veidotājs. Tāpēc man prieks, ka daudzi mākslinieki pasaulē ir sākuši strādāt ar arhīviem un padarījuši tos dzīvus un interesantus,” pauž S. Krese.

Kamēr Latvija vēl ir sava laikmetīgās mākslas muzeja gaidās, mēs mēģinām aizpildīt šo nišu.
Solvita Krese

„Latvijas Laikmetīgās mākslas centra darbībā arhīvs vienmēr ir bijis ļoti nozīmīgs, tas ir viens no virzieniem ar ko mēs strādājam. Mūsu rīcībā ir nodots Sorosa mūsdienu mākslas centra 1990. gados tapušais arhīvs par Latvijas laikmetīgās mākslas attīstību, ko mēs joprojām papildinām. Mums ir arī mākslinieka Hardija Lediņa arhīvs, pašreiz mēs strādājam ar Valda Āboliņa un Jura Boiko arhīviem – tie ir mākslinieki, kuri bija ļoti nozīmīgi pagājušā gadsimta 80. gados. Daudzas mūsu izstādes ir izaugušas no mūsu arhīva un esam tās veidojuši tieši pateicoties tam, ka šie krājumi mums ir. Es gribētu arhīvu salīdzināt ar virtuālu, neeksistējošu muzeju, kas ir reāls tieši pateicoties šiem arhīviem.

Kamēr Latvija vēl ir sava laikmetīgās mākslas muzeja gaidās, mēs mēģinām aizpildīt šo nišu,” uzsver LLMC vadītāja.

Foto: DELFI

Izstādē piedalās latviešu un ārvalstu mākslinieki – Babak Afrassiabi un Nasrin Tabatabai, Alberto Baraya, Jānis Borgs un Laura Feldberga, Ivars Drulle, Aiga Dzalbe un Kristaps Epners, Maryam Jafri, Viktorija Eksta, Inga Erdmane, Kristaps Grundšteins un Līga Lindenbauma, Žilvinas Landzbergas, Taus Makhacheva, Haralds Matulis un Ieva Saulīte, Agnieszka Polska, Laura Prikule, Mammu un Passi Rauhala, Tanel Rander, „Traģisko pētījumu centrs” (Kaspars Groševs, Ainārs Kamoliņš, Daiga Kažociņa), Raden Saleh un Jevgeni Zolotko.

Izstādi papildinās izglītības programma “Lielā lupa”, kas veidota izmantojot LLMC arhīvā atrodamās liecības par Latvijas laikmetīgās mākslas norisēm. Tās mērķis ir interesantā veidā iepazīstināt bērnus un jauniešus gan ar laikmetīgās mākslas valodu, gan ar Latvijas mākslas un kultūras vēsturi.

LLMC arhīvā tiek uzkrāta un papildināta informācija par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sākot ar 20. gadsimta 60. gadiem līdz mūsdienām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!