Šā gada 18. novembrī norisināsies Arņa Balčus fotogrāmatas "Nākotne pieder nākotnes cilvēkiem" atklāšanas svētki. Grāmatā skatāmas 99 fotogrāfijas no dažādiem kolektīviem rituāliem – gājieniem, atceres pasākumiem, Dziesmu svētkiem, kā arī tautu meitu, policistu un protestu dalībnieku portreti, veidojot kritisku, sentimentālu un ironisku Latvijas sabiedrības portretu, vēsta grāmatas autors.

"Televīzijas ziņas ir notikumu atlases un secīgas sakārtošanas process. Arnis atlasa un sakārto notikumus, kas nebija izpelnījušies žurnālistu uzmanību," par grāmatu saka sociologs, semiotiķis un RSU profesors Sergejs Kruks. "Šī grāmata ir mana vizuālā atbilde uz mūžīgi sarežģīto jautājumu, kas mēs esam," saka pats Balčus, kurš pazīstams kā sociāli kritisku mākslas projektu autors, bet ikdienā vada žurnālu "Foto Kvartāls" un festivālu "Rīgas Fotomēnesis".

Saistībā ar grāmatu notiks divi pasākumi. Pulksten 12 žurnāla "Foto Kvartāls" "Facebook" lapā norisināsies tiešsaistes diskusija "Ko pandēmija pastāsta par latviešiem?". No "palieciet savās vietās" līdz pirmajai vietai nespējā pārvarēt kovida izplatību – tāpat kā citi vēsturiskie notikumi, arī pandēmijas laiks ir nozīmīgs izaicinājums sabiedrības identitātei. Ko šis laiks palīdz saprast pašiem par sevi un kāda loma ir fotogrāfijai (jeb mākslai kopumā) šīs pašapziņas veicināšanā, diskutēs komunikācijas pētnieks Sergejs Kruks, sociologs Sandris Mūriņš un fotogrāfs Arnis Balčus.

Foto: Arnis Balčus

No pulksten 15 līdz 17 Arnis Balčus kopā ar savu jaunizdoto fotogrāmatu dosies individuālā svētku gājienā/pastaigā pa Brīvības ielu. Šī gājiena laikā būs iespējams satikt autoru un tikt pie grāmatas par īpašu atklāšanas cenu. Pastaiga sāksies pie Brīvības pieminekļa pulksten 15, nākamās pieturvieras būs – 15.20 Ministru kabinets, 15.45 "Rīgas modes", 16 Dailes teātris, 16.25 Jaunā Ģetrūdes baznīca (Tallinas/Brīvības stūris) un 16.45 "Circle K" (Brīvības 176).

Fotogrāmatu "Nākotne pieder nākotnes cilvēkiem" izdod biedrība "Kultkom", tās dizainu veidojis Aleksejs Muraško, tajā iekļauta Sergeja Kruka eseja latviešu un angļu valodā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!