Izsolē pārdos iepriekš neredzētu Vinsenta van Goga gleznu
Foto: AP/Scanpix/LETA

Marta beigās izsolē nonāks slavenā gleznotāja Vinsenta van Goga darbs, kurā redzama kāda Monmartra ieliņa Parīzē. Glezna vairāk nekā 100 gadu nav tikusi eksponēta publiski.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Gleznas līdzšinējie īpašnieki ir kāda franču ģimene, kurai tā pieder jau vairākās paaudzēs, teju no laika, kad mākslas darbs tapis – 19. gadsimta 80. gados.

Kā lēš "Sotheby's" eksperti, gleznas pārdošanas summa izsolē varētu sasniegt astoņus miljonus eiro.

Kā BBC stāsta Van Goga pētnieks Mārtins Beilijs, šī ir pirmā reize, kad gleznu ir iespējams pienācīgi aplūkot. Viņš skaidro, ka glezna pie privātīpašniekiem nonākusi "taisnā ceļā no mākslinieka molberta". Tā vienmēr bijusi privātajā kolekcijā un to varējuši novērtēt tikai tās īpašnieki un viņu viesi. Glezna pētniekiem bijusi zināma pēc nelielām melnbaltām reprodukcijām.

Parīzes skats ir viens no vairāku darbu sērijas, kas tapa laikā no 1886. līdz 1887. gadam, kad Vinsents van Gogs kopā ar savu brāli Teo mitinājās netālu no gleznā redzamās ieliņas.

Beilijs arī skaidro, ka prognozētā summa nav pārāk liela, ja runa ir par Van Goga darbiem, jo mākslinieka Parīzes perioda darbiem neesot tik lielas vērtības, lai tiktu sasniegtas "mega summas".

Atgādinām, ka pati dārgākā izsolē pārdotā Van Goga glezna ir "Doktora Gašē portrets" (1890), kas tapa mākslinieka dzīves pēdējā gadā. Tā tika pārdota 1990. gadā par 161.4 miljonu ASV dolāru.
"Taču, kamēr izsoles āmurs nav sists, tikmēr mēs nevaram līdz galam zināt, kas notiks izsolē. Šobrīd par Van Gogu ir interese austrumu valstīs, var teikt, ka viņš ir iegājis globālajā tirgū," skaidro Beilijs.

Glezna būs pieejama apskatei Parīze, Amsterdamā un Honkongā pirms tā nonāks pārdošanā šā gada 25. martā.

"Sotheby's" pārstāvji piebilst, ka šāda kalibra darba parādīšanās tirgū no Van Goga Monmartra sērijas ir liela mēroga notikums.

Laikā, kad Van Gogs gleznoja Monmartrā, vēl tikai tapa šī Parīzes rajona simbols – Svētās sirds bazilika (Basilique du Sacré-Cœur), bet šis rajons, lai gan tobrīd vēl pilsētas nomale, bija mākslas dzīves un uzdzīves epicentrs.

Van Gogs pameta Parīzi 1888. gadā, lai dotos uz Francijas dienvidiem. Taču 1890. gadā atgriezās. Viņs mira netālu no Parīzes 1890. gadā.

Tags

Vinsents van Gogs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form