Izstāde reprezentēs darbus no Luksemburgas Nacionālā vēstures un mākslas muzeja kolekcijas. Projekts kā viens no noslēdzošajiem Latvijas prezidentūras kultūras pasākumiem simboliski veido tiltu ar nākamo Eiropas Savienības prezidējošo valsti Luksemburgu, kas pienākumus pārņems 30.jūnijā.
Izstādē būs eksponētas 86 Steihena oriģinālfotogrāfijas. Tās ilustrē gan autora radošās darbības agrīno posmu, kura spilgtākais atskaites punkts ir atgriešanās Eiropā 1900.gadā un dzīve Parīzē, gan brieduma gadus, strādājot Ņujorkā izdevniecībā "Condé Nast", rafdot slavenību portretus un modes fotogrāfijas tādiem žurnāliem kā "Vanity Fair" un "Vogue". Apmeklētāji ieraudzīs ikoniskus aktieru Grētas Garbo, Čārlija Čaplina, Mirnas Lojas, vēsturiski nozīmīgu politiķu Vinstona Čērčila, Teodora Rūzvelta un daudzu citu pazīstamu cilvēku portretus.
Fotogrāfiju vidū ir arī ikdienas dokumentācijas un ģimenes albums, ļaujot tuvāk iepazīt to mākslinieka dzīves daļu, kas pastāvēja paralēli intensīvajam darba režīmam. Portretēto radinieku un draugu galerijā atrodamas fotogrāfa Alfrēda Štiglica un amerikāņu dzejnieka Karla Sendberga ģīmetnes. Kā stāsta izstādes kuratore Šelda Puķīte, iepazīstināšana ar kolekciju un stāsta veidošana nav iespējama arī bez dabas un gaismas tēmas, kas Steihenam, atskaitot tā saucamo lielo vīru portretu sērijas, dzīves laikā pakāpeniski kļuva par galveno izziņas un vērtību pamatu.
"Pieteikt Latvijas publikai Luksemburgā dzimušo, uz Ameriku emigrējušo mākslinieku tikai kā fotogrāfu būtu kā izstāstīt pusi no stāsta, atstājot aizklātas daudzas jo daudzas eksperimentiem bagātas un piedzīvojumiem pilnas lappuses. Gleznotājs, fotogrāfs, dizainers, kurators, muzejnieks, jauno talantu mednieks, arī profesionāls dārznieks - tie ir vien atsevišķu darbību un amatu apzīmējumi, kuri veido Edvarda Steihena personības mozaīku. Steihens ticēja, ka mākslai ir jālīdzinās pasaules pilsonei, kuru mākslinieks necenšas ierobežot vienā šaurā nozarē. Viņš ir strādājis ļoti dažādās sfērās un stilistikās, ejot savā attīstībā kopīgā ritmā ar laiku," stāstīja Puķīte.
Viņa norādīja, ka mākslinieku var pieskaitīt pie piktoriālisma, simbolisma un modernisma pārstāvjiem, tāpat pie meistarīgiem slavenību portretistiem, reklāmas un dokumentālās fotogrāfijas kultivētājiem. Laikabiedri un draugi, kuru vidū bijuši zināmi mākslinieki, rakstnieki, aktieri, kritiķi, politiķi un uzņēmēji, Steihenu dēvējuši dažādi - par Amerikas "enfant terrible", komandieri ar kameru, garīgo līderi, foto mākslas diskusijas motoru un hibrīdu, kas ir atsauce uz mākslinieka interesi par augu hibridizāciju. Mākslas kritiķis Klements Grīnbergs viņu vienlaikus nolādēja un slavēja.
Steihens pierādīja sevi arī kā novatorisks un profesionāls kurators, kurš spēj uzņemties riskus. Spilgts precedents tam esot 1936.gadā Ņujorkas Modernās mākslas muzejā kūrētā delfīniju izstāde, kas no skepses botāniķu vidē un neizpratnes mākslas pasaulē pārtapa par unikālu notikumu desmit dienu garumā, piesaistot muzejam arī jaunu auditoriju. Viņa mūža lielākais darbs un panākums kā kuratoram un Ņujorkas Modernās mākslas muzeja Fotogrāfijas departamenta vadītājam bija apjomīgais projekts "Cilvēka dzimta" 1955.gadā, kas kopumā apceļoja 69 valstis, ieskaitot Krieviju, kur 1959.gadā Maskavā tas bija apskatāms lielajā Amerikas nacionālajā izstādē. Šobrīd šī darbu izlase atrodas "Chateau de Clervaux", Luksemburgā, kā daļa no pastāvīgās ekspozīcijas. 1961.gadā Ņujorkas Modernās mākslas muzejs sarīkoja mākslinieka retrospekciju ar nosaukumu "Fotogrāfs Steihens". Trīsdesmit sešus gadus vēlāk iznāca arī apjomīga Steihenam veltīta monogrāfija, ko sarakstījusi amerikāņu rakstniece un pētniece Penelope Nivena.
Izstādes atklāšana notiks 26.jūnijā plkst.16. Pirms tam plkst.11 paredzēta preses konference. Projekts tiek īstenots Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē Kultūras programmā.
