Jeļena Glazova. Starp romantiku, konceptiem un feminismu

Sajūtas un emocijas mākslā ir galvenais. Tā, pieļauju, 20. gs. sākumā domāja ievērojamā krievu ekspresioniste Marianna fon Verefkina (von Werefkin, 1860-1936), tā uzskata arī mūsdienu provokatīvais amerikāņu kinorežisors Harmonijs Korins (Corine, 1973), un viņi nav vienīgie to pasaulē ievērojamu mākslinieku, režisoru, mūziķu u.c. slavenību vidū, kas lielākā vai mazākā mērā bijuši nozīmīgi jaunās fotogrāfes Jeļenas Glazovas dzīves iespaidu un gaumes veidošanā. Neskatoties uz to, ka Jeļena ir intelektuāla un konceptuāli domājoša fotogrāfe, ne velti pieminu sajūtas un emocijas, kas bijušas viens no atskaites punktiem arī viņas veidotajās fotosērijās.

Pretēji daudziem citiem Andreja Granta skolniekiem, kuri nodevušies "izšķirošo" mirkļu fiksējumiem, Jeļena gandrīz vienmēr sekojusi kādai definētai koncepcijai, kuru viņa uzstādījusi par mērķi jebkuras savas fotogrāfijas tapšanas brīdī. Fotogrāfija rodas, vadoties pēc iespaidiem un meklējot atbilstošos kadrus jau iepriekš izkristalizētai idejai. Tā, piemēram, sērija Outside ("Ārpuse", 2006) veidota, Jeļenai dodoties pastaigās pa pilsētu naktī un fotografējot nejauši sastaptas vietas un objektus, kas nakts gaismā šķietami ieguvuši pavisam citus apveidus un nozīmi. Jeļena devās nakts pastaigās cerībā, ka tumsa un dusošā pilsēta viņai pavērs durvis uz mistisko. "Es mēģināju aizmirst ierasto skatījumu uz apkārtējām lietām un atklāt Ārpusi, padarot to redzamu ikvienam," savā mājaslapā www.jelena-glazova.com par šo projektu raksta fotogrāfe.

Liela daļa Jeļenas fotogrāfiju veidotas tumšinātos toņos un pustoņos, uzsverot tieši gaismu un ēnu kontrastus, tēlus un attēlus izpludinot un mīkstinot, dažreiz radot ko līdzīgu straujas kustības, netveramības sajūtai. Spocīgums ar izsmalcinātas mistikas piedevu, kas sajaucies ar intimitātes un sapņu klātbūtni, jūtams gan Outside, gan citās fotosērijās - Abandoned Cities ("Pamestās pilsētas", 2006), Untitled ("Bez nosaukuma", 2005-2006) u.c. Šīs sērijas apliecina fotogrāfes piederību laikmetīgās mākslas romantiķiem, kuri savos darbos, tverot apkārtējo realitāti, vienlaicīgi pauž pastiprinātu attālināšanos no tās, akcentē vizuālās estētikas noslēpumaino pusi un dodas emocionāli kāpinātu noskaņu meklējumos. Tumsa un tumšais vienmēr simboliski bijis saistīts ar noslēpumaino, aizplīvuroto un neizdibināmo, tāpat arī ar mistisko un sātanisko - tie ir bijuši arī 19. gs. romantisma stūrakmeņi, kas līdzīgā veidā šobrīd atbalsojas 21. gs. laikmetīgajā mākslā. Outside jau savā nosaukumā norāda uz ko tādu, kas atrodas ārpusē vai citā pusē, tātad tas ir kaut kas svešs un neizzināts un tieši tādēļ saistošs un intriģējošs.

Ievērojamais franču dzejnieks Šarls Bodlērs (Baudelaire, 1821-1867), mēģinot pirmo reizi definēt romantismu, ir teicis: "Romantisms ir meklējams ne tik daudz subjekta izvēlē vai precīzā patiesības atspulgā, bet gan sajūtās."Romantiskais Jeļenas darbos savijas ar ekspresīvo, kas fotogrāfijā izpaužas kā emocijas, noskaņas un asociācijas. Tāda ir viņas vēl tapšanas procesā esošā sērija Stage Fright ("Lampu drudzis", 2006-2008), kas uzņemta izrāžu laikā Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas Leļļu teātrī un Latvijas Nacionālajā teātrī. Tajā Jeļena fiksējusi skatuves māksliniekus uzvedumu laikā, fotogrāfijās spēlējoties ar tēlu netveramību un abstraktiem krāsu vēzieniem. Fotogrāfes mērķis bijis pētīt aktiera emocionālo pasauli, vizuālo izteiksmes līdzekļu ziņā izmantojot analoģijas ar teātrī lietotajiem paņēmieniem - gaismu, krāsām, žestiem un kustību. Viņa, balstoties uz pašas reiz pieredzēto, šajā fotosērijā mēģina uzsvērt mākslinieka un režisora/autora savstarpējo radošo konfliktu un konfrontāciju - kad mākslinieks ir autonoms radītājs un kad viņš ir tikai "māls" režisora rokās? Un kā šis vēstījums izpaužas fotogrāfijās? Jeļena apgalvo, ka tā ir pretestība, kuru viņa mēģinājusi iedzīvināt fotogrāfijās un kas liecina par konflikta esamību, taču citādi - viss ir tverams filosofiski un interpretējams subjektīvi.

Uz emocionālajām asociācijām balstīta arī sērija Artificial Freedom ("Mākslīgā brīvība", aizsākta 2007. gadā), kura tapusi, apmeklējot Rīgas, Amsterdamas, Maskavas, Berlīnes u.c. pilsētu zoodārzus. Taču tā nav par dzīvniekiem, bet gan par cilvēku emocionālajiem/eksistenciālajiem stāvokļiem, kurus metaforiski "izspēlē" dzīvnieku tēli. Sākotnēji sērija tapusi ar domu attēlot zoodārzu kā sociumu, kas analoģiski saistāms arī ar cilvēka veidoto pasauli, kurā pastāv sava kārtība un likumi, tomēr, kā redzams, tā pāraugusi tīri estētiskā formas slavinājumā - maigā un virtuozā, kur ne tik liela nozīme kādiem emocionālo stāvokļu meklējumiem, bet gan jūsmai par gaismēnu un formu saspēlēm grafisku un glezniecisku iespaidu radīšanā.

No romantizēti estetizētā skatījuma Jeļena attālinās tikai savā jaunākajā sērijā Identification of a Woman ("Sievietes identifikācija", aizsākta 2007. gadā), kas vēl ir tapšanas stadijā, taču par kuru, manuprāt, ir vērts pavēstīt. Tā ir izteikti konceptualizēta (tādā nozīmē, ka fotogrāfijas nespēj "eksistēt" bez teksta/paskaidrojuma) un atsaucas uz tādiem laikmetīgajiem fotogrāfiem kā Rineki Deikstru (Dijkstra, 1959), Nikolasu Niksonu (Nixon, 1947) u.c., kuri pētījuši cilvēka identitāti, pieredzi un uzvedību, pievēršoties tieši portreta žanram fotogrāfijā. Jeļena fotografē vairākas viņai pazīstamas sievietes, regulāri sekojot viņu dzīves gaitām un iemūžinot brīžos, kad viņu dzīvē noticis kāds krass pagrieziens, kas galvenokārt saistīts ar sociālā statusa maiņu - bērna piedzimšana, bezdarbs, studijas utt.

Sērijas "Sievietes identifikācija" galvenās varones vienmēr tiek dokumentētas sēžam frontāli pret kameru un skatāmies objektīvam "tieši acīs", nekādu lieku grimašu vai pozu, galvenais ir distancētība no fotografējamā objekta un pēc iespējas lielāka objektivitāte (pretēji subjektivitātei, kāda konstatējama citās Jeļenas fotosērijās), nedaudz līdzīgi, kā tas ir Deikstras mazliet izbiedēto pusaudžu portretos. Taču ne jau sieviešu sejas pavēsta par izmaiņām viņu dzīvē, bet gan komentāri, kas ir pievienoti katrai no fotogrāfijām, līdz ar to mainot priekšstatu par uzlūkojamo objektu un rosinot apsvērt fotogrāfijas uztveres "uzticamību", kuru ietekmē iegūtā informācija. Pēc tam, kad esmu uzzinājusi, ka fotogrāfijā esošā meitene ir stāvoklī un viņas vīrs tikmēr atrodas ārzemēs, pelnot iztiku ģimenei, mainās arī mans redzējums un es mēģinu meitenes sejas pantos pamanīt šo notikumu atstātās pēdas. Šķiet, tas izdodas, taču tieši to arī Jeļena ir vēlējusies - lai mēs padomājam, cik lielu nozīmi rakstītais komentārs var atstāt uz mūsu uztveri. Veidojot sēriju "Sievietes identifikācija", Jeļenai ir svarīgi pavēstīt par uztveres stereotipiem, kas galvenokārt attiecas tieši uz sievietei piešķirtajām lomām sabiedrībā - māte, meita, sieva utt. Šādi viņa iezīmē ne tikai feministisku šķautni mūsdienu latviešu fotogrāfijā, bet arī uzsver tādas aktuālas tēmas kā dzimuma/dzimtes (gender) un identitātes jautājumu pētniecība.

Jeļenas Glazovas fotogrāfijas var apskatīt mājas lapā.