Šogad zīmīga tuvība diviem ievērojamiem datumiem – 14. aprīlī ir Zaļā Ceturtdiena, kas zināma kā diena, kad Jēzus ieturēja pēdējo vakarēdienu ar saviem mācekļiem pirms krustā sišanas, tikmēr 15. aprīlis ir ne vien Lielā Piektdiena, bet arī pasaulē zināmākā renesanses mākslinieka Leonardo da Vinči dzimšanas diena. Šogad paiet apaļi 570 gadi kopš ģeniālā florencieša nākšanas pasaulē. Abu šo zīmīgo notikumu krustpunkts, protams, ir "Svētais vakarēdiens" – da Vinči radītā freska, kas līdzās "Monai Lizai" ir viens no meistara populārākajiem un nozīmīgākajiem darbiem.
Leonardo da Vinči joprojām ir mistērija, neraugoties uz to, cik ārkārtīgi daudz informācijas pētniekiem par šo florencieti izdevies iegūt vairāk nekā pustūkstoša gadu laikā kopš viņa dzimšanas – skaidru atbilžu uz lielajiem jautājumiem nav. Un tos neļauj iegūt ne da Vinči šķietami visaptverošo piezīmju korpuss, ne viņa izdzīvojušie mākslas darbi. Strīdi nerimst pat par to, kas ir "Mona Liza" – tirgotāja sieva Līza del Džokondo, Aragonas Izabella vai da Vinči pats? Kāpēc tik miermīlīgu cilvēku tā interesēja kara mašīnas? Un vai tiešām da Vinči varēja kailām rokām iztaisnot pakavu?
