Papildu viltotu darbu pārdošanai, viņš tos izmantojis arī nodrošinājumu kredītiem, kurus vēlāk nav nomaksājis, kā arī krāpnieciskām darbībām ar nodokļiem.
Tiek lēsts, ka Raiters caur savām dažādajām shēmām no saviem upuriem izkrāpis aptuveni sešus miljonus ASV dolāru, savukārt no valsts nodokļu atmaksām nelikumīgi ticis pie vairāk nekā 100 000 ASV dolāru.
Raiters krāpnieciskos darījumus uzsāka 2016. gadā, pārdodot kādai galerijai Maiami viltotu Kīta Heringa darbu. Mākslas tirgū viņš startējis ar dažādiem vārdiem, bet lai paaugstinātu viltoto darbu autentiskuma ticamību, viņš izgatavojis arī viltotus izcelsmes dokumentus, kopējot, piemēram, Baskjā tēva un citu respektablu darbu "it kā pārdevēju" parakstus.
Viens no Raitera shēmu upuriem bija pieņēmis viltotu Baskjā darbu kā nodrošinājumu 24 000 ASV dolāru lielam aizdevumam. Kad krāpnieks aizdoto naudu neatdeva, upuris nolēma iegūto Baskjā darbu pārdot izsolē, tad arī atklājās nepatīkamā patiesība, ka tas ir viltojums.
Krāpnieks arī tika ziedojis viltotu mākslas darbu labdarībai, par ko saņēmis vairāk nekā 50 tūkstošu ASV dolāru lielu nodokļu atmaksu. Tāpat viņš vairākus viltotus mākslas darbus uzdevis par nozagtiem, saņemot apdrošināšanu arī vairāk nekā 50 tūkstošu ASV dolāru lielā apmērā.
Ja Raiteru atzīs par vainīgu, tad maksimālais sods, ko viņš varētu saņemt, ir 25 gadi cietumā. Tāpat viņam varētu būt jāatmaksā aptuveni viens miljons ASV dolāru Maiami galerijai, ar kuru tika veikti vairāki krāpnieciski darījumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
