Virgin hair, mīlas lokas, matu virves, jaundzimušo mati, mirušo šķipsnas, matu tirgus, plikpauri, izkritušie mati, matu sāpes, bad hair days, mati ēdienā, parūkas, matu fetišs, miruši mati, matu ilgviļņi. Saņemti, sapīti, atglauzti, saķemmēti, aplūzuši, saslaucīti, izpūruši mati. Sausi, krāsoti, taukaini, mirdzoši. Blondi mati, melni mati. Un tad ir frizieri. Frizieri trendīgos salonos, frizieri dzīvokļos, frizieri mazpilsētu frizētavās un tirgus paviljonos. Frizieri virtuvēs, frizieri zem klajas debess un frizieri bāros.
Māksliniece Katrīna Neiburga vairāku mēnešu garumā viesojās pie dažādiem šī aroda meistariem. Viņi veidoja Katrīnai frizūras pēc sejas konstrukcijas, pēc auras, zvaigžņu stāvokļa un noskaņojuma. Ponijus, šinjonus, vijīgas cirtas, bizes un astes. Stāstot tādu kā matu folkloru par sevi un klientiem, Neiburgas videodarbā šie frizieri līdzinās terapeitiem vai dziedniekiem. Ikviens, kurš atliektu galvu gaidījis, kamēr ūdens caur friziera rokās satvertiem matiem ieplūst izlietnes notekā, piekritīs, ka šajās attiecībās pastāv nenoliedzama intimitāte.
Piemēram, pēc laika turot rokās bērnībā nogrieztās bizes, neizskaidrojamā kārtā var just, ka tajās reiz bijusi dzīvība. Kā tādi atrauti locekļi – mazas pīnītes un astes. Tas viss ievīts izstādē "Mati", kur dzīvi un miruši mati runā par saviem esošajiem un bijušajiem īpašniekiem. Kur matu maskai no vīra matiem sevis aizsardzībai līdzstādītas matu apakšbiksītes kaunuma apmatojuma aizstāšanai. Kur lietišķā māksla materializējas no matiem veidotās cepurēs un rotās. Kur frizieri stāsta par sievieti, kurai katrā matā bijuši nervu gali un griežot tie asiņojuši, un pat to, ka jebkuram vīrietim ir sapnis kādu brīdi pabūt blakus blondīnei. Kur tirpinoši čuksti pārņem pakausi. Skūtu, sarkanmatainu un arī sirmu. Un gar to nobrauc friziera pirksti...
Katrīna Neiburga ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas vizuālās komunikācijas apakšnozarē; viņa arī studējusi Zviedrijas Karaliskajā mākslas institūtā Stokholmā. Kopš 2000. gada Neiburga piedalījusies izstādēs, tai skaitā Sidnejas (2006), Maskavas (2007), Venēcijas (2015), Koči-Muziris (2016) un Rīgas (2018) biennālē. 2008. gadā viņa bija Ars Fennica balvas fināliste, kā arī saņēma pirmo Purvīša balvu. Neiburga veidojusi scenogrāfiju Latvijas Nacionālajā operā, Staņislavska teātrī, Permas operā, Bastīlijas operā, Mariinska teātrī , Kopenhāgenas GROB teātrī u.c.
