Izstādē aplūkoti pārmērības un atteikuma jēdzieni kā mākslas un dzīves prakses. Mūsu izpratne par pārmērību balstās idejā par ierobežojumu esamību tam, kas ir pieņemams – politiski, kulturāli, mūsu privātajā un sabiedriskajā dzīvē utt. Atteikums vai nespēja ievērot šīs robežas, izejot ārpus pieņemamā, rada to, kas tiek uztverts kā pārmērība – nereti ar amorālu pieskaņu.
Idejas par pārmērību, bagātību, greznību un pārpilnību vēsturiski ir tikušas saistītas ar visai negatīvu tēlu, tās sasaistot ar frivolitāti, nenopietnību un neintelektualitāti. Piemēram, mākslā, šie pielīdzinājumi ir ļāvuši neņemt vērā plašu māksliniecisko prakšu klāstu tos apzīmējot kā “īstenās mākslas” nenozīmīgas blakusproduktus. Šīs dualitātes kontekstā un reizē atsakoties tai pakļauties, mākslinieki šajā izstādē izmanto pārmērību kā jaunradīšanas līdzekli – gan estētiski, gan konceptuāli. Viņi novieto atteikšanās un pārmērības jēdzienus dažādos kontekstos un tēmās: dzimte un aktīvisms, kvīru tematika, pazemojums un groteska, veselība un slimība, performativitāte, kopienas veidošana un eksperimentēšana.
Izstādi “Pārmērība un atteikums” pavada publikācija, kuras autore un redaktore ir Keiu Krikmane, dizainu veidojis Bī Ouklijs.
Izstādes mākslinieku biogrāfijas
Bī Ouklijs ir rakstnieki, koordinatori un izdevēji, kuri strādā Bruklinā, Ņujorkas štatā. 2015. gadā izveidojuši programmēšanas un izdevniecības platformu “GenderFail”, kas vēlas izcelt starpnozaru kvīru subjektivitāti.
Rebeka Džago ir mākslinieki, mākslas tekstu autori un redaktori. Mākslinieki savā praksē pēta, kā feminīnais (queer sievišķā identitāte) kā ideoloģija un identitāte ir ticis veidots Eiropas kultūrā saskarē ar medicīnas retoriku un augstās modes estētiku.
Sandras Kosorotovas tekstila un tekstā balstītā prakse novietojas starp mākslu, dizainu un aktīvismu. Lielākā daļa viņas mākslas darbu kā tādi darbojas vienīgi izstāžu telpās; pretējā gadījumā tie fukcionē kā valkājami apģērbi, aksesuāri un interjera tekstilizstrādājumi.
Hanna Kiša ir ieguvusi bakalaura grādu tēlotājmākslā Zviedrijas Mākslas, amatu un dizaina universitātē (Konstfack) un ir guvusi pieredzi modes un juvelierizstrādājumu mākslā. Viņas darbos bieži tiek pētīts pazemojums, ilgas un seksualitāte.
Agu Pilts ir igauņu mākslinieks, kostīmu un modes dizainers. 1990. gados un 2000. gadu sākumā viņš, cita starpā, bija pazīstams ar oriģinālajām modes skatēm un performancēm, priekšplānā izceļot jutekliskumu, skaistumu un dzeju.
Pire Sova un Ando Naulainens uzsāka performatīvu pasākumu sēriju “Persona” 2017. gadā. Tā ir eksperimentāla platforma savas un kopienas identitātes pētniecībai, kas izpaužas dažādos veidos, piemēram, pārģērbšanās pasākumos, mākslas instalācijās, lasījumos un radio raidījumā.
“Women’s History Museum”, dibināts Ņujorkā 2015. gadā, ir nosaukums, kuru savā darbībā izmanto Metija Beringera un Amanda Makgovana. WHM nodarbojas ar modi kā mediju, kam piemīt potenciāls eksistēt ārpus sevi “atvemjošās” komerciālās modes ainas un piemīt spēja mainīt realitāti.
Keiu Krikmane ir rakstniece, tulkotāja un kuratore.
Balstoties uz Kultūras ministrijas muzeju darbību reglamentējošo sanitāro protokolu, "Kim?" ir paredzējis noteiktu fiziskās distancēšanās un dezinficēšanas normu ievērošanu galerijas apmeklējuma laikā. Ievērībai: pirms galerijas apmeklējuma nav nepieciešams veikt rezervāciju, tomēr aicinām ņemt vērā, ka maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits vienlaikus ir 20 cilvēki. Sejas maskas lietošana ir obligāta.
