Otrdien, 9. augustā, Latvijas Banka izlaiž unikālā formā veidotu piecu eiro sudraba kolekcijas monētu ""Baltars". Porcelāns". Latvijas nacionālās kultūras lepnumam – porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīcai "Baltars" – veltītā monēta radīta, par prototipu izmantojot Romana Sutas dekoratīvo šķīvi "Deja" (1927), portālu "Delfi" informē Latvijas Nacionālā mākslas muzejā (LNMM) pārstāvji.
Jaunās kolekcijas monētas, kas ir miniatūrs mākslas priekšmets, grafisko dizainu veidojusi māksliniece Frančeska Kirke, autore arī īpaša dizaina 1 lata monētai ar pakava attēlu un kolekcijas monētai "Basketbols".
Monēta ""Baltars". Porcelāns" izgatavota "UAB Lietuvos monetų kalykla" (Lietuva). Monētas vienā pusē redzama darbnīcas "Baltars" grafiskā zīme, bet otrā pusē – ievērojamā latviešu mākslinieka, spilgta klasiskā modernisma pārstāvja Romana Sutas (1896–1944) 1927. gadā darinātā kompozīcija "Deja". Monētas kalums veidots atbilstoši lēzena šķīvja formai.
Par porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīcu 'Baltars'
Porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīcas "Baltars" vērienīgais sniegums 20. gadsimta 20. gados ir viena no Latvijas kultūras kanona krāšņākajām vērtībām. Modernā mākslas valoda, nacionālais kolorīts un augstā porcelāna apdares kvalitāte ir tas pamats, kas vēl joprojām pievērš "Baltars" darbiem pastiprinātu sabiedrības uzmanību.
"Baltars" izveidi virzīja izcilā latviešu gleznotāja, grafiķa, kompozīcijas meistara Romana Sutas (1896–1944) ideja radīt modernisma laikmetam un formu valodai atbilstošu nacionālu kultūrvidi. Iecere galvenokārt saistījās ar interjera dizainu un lietišķo mākslu, kur dekoratīvā keramika darbotos kā savdabīgs tolaik aktuālā funkcionālisma un konstruktīvisma estētikas un ideoloģijas akcents.
Nodoma īstenošanai tika nodibināta un 1925. gada 1. februārī reģistrēta Mākslinieciskās rūpniecības un mākslas popularizēšanas sabiedrība "Baltars" (no latīņu valodas ars Baltica – Baltijas māksla), ražotni iekārtojot Rīgā, Lāčplēša ielas 23. namā. Vietu keramikas darbnīcai, salonam porcelāna izstādīšanai un pārdošanai un vēlāk arī porcelāna apgleznošanas studijai savā īpašumā atvēlēja žurnāliste Austra Ozoliņa-Krauze (1890–1941), kura "Baltars" projektu atbalstīja finansiāli. Savukārt darbnīcas radošo kodolu veidoja Romans Suta kopā ar dzīvesbiedri gleznotāju Aleksandru Beļcovu (1892–1981), latviešu grafikas virtuozs Sigismunds Vidbergs (1890–1970) un epizodiski arī gleznotāji Erasts Šveics (1895–1992) un Lūcija Kuršinska (1894–1976).
"Baltars" darbnīcā tapa augstākās raudzes mākslas priekšmeti – dekoratīvi apgleznoti porcelāna šķīvji un vāzes. Šo artefaktu izcilība atklājās nevis trauku lakoniskajās formās, bet gan krāšņos apgleznojumos. Tās lielāko tiesu bija vienas vai daudzfigūru sižetiskas kompozīcijas, dažkārt kluso dabu interpretācijas, turpinot latviešu jaunākajā glezniecībā un grafikā jau ienākušās Rietumeiropā aktuālās modernisma variācijas. Vienlaikus darbu tēlainībā caur formu izteiksmi skaidri jaušams oriģināls, lepni akcentēts latviskums. "Baltars" porcelāna gleznojumi tika dāsni piesātināti ar kubisma refleksijām, konstruktīvismam raksturīgu vizuālo uzbūvi un kopsakarībām Art Deco ritmikā. Darbu pacilāto dekoratīvismu un monumentalitāti būtiski stiprināja gan košais un kontrastainais krāsu ziedējums, gan uzsvērtais kompozīciju traktējums plaknē, gan atsevišķo elementu ornamentālais kārtojums.
Apgleznojumu motīvi bija raksturīgi 20. gadsimta 20. gadu romantismam. Darbu autori labprāt dekorēja porcelāna traukus ar deju vai masku karnevālu ainām, kurās nolasāma plaša emociju palete – no dzīvesprieka un svinīguma līdz poētiskai nostalģijai un pat noslēpumainībai. Daudzos gleznojumos latviskā identitāte atklājas svētku norisēs, kāzu polkās, tautastērpos, bet dažreiz atspoguļoti vēsturiski notikumi vai sociāli sižeti.
Mākslinieki ar akvareli un guašu uz papīra gatavoja apgleznojumu metus. Atbildību par galaproduktu apdedzināta apgleznojuma veidā uz porcelāna traukiem uzņēmās tehnologs Dmitrijs Abrosimovs, kam jau bija vērienīga pieredze M. Kuzņecova porcelāna fabrikās. Tiešus autordarbus, pats savām rokām ar spalvu zīmējot uz pamatnes, radīja tikai Sigismunds Vidbergs. Trauku sērijas ar vienu un to pašu apgleznojuma kompozīciju tika stingri ierobežotas līdz 100 eksemplāru.
Darbnīcas "Baltars" priekšmetu mākslinieciskā kvalitāte tika ievērota, un jau 1925. gadā Starptautiskajā dekoratīvās un industriālās mākslas izstādē Parīzē "Baltars" tika apbalvots ar trim medaļām. Darbus no "Baltars" kolekcijas iegādājās pat Sevras Nacionālais keramikas muzejs. Diemžēl pašizmaksas problēmu noteiktā produkcijas augstā cena un bezkompromisu principialitāte estētikas jomā ienākumus neveicināja, un 1928. gada 1. jūlijā "Baltars" darbību beidza.
"Baltars" ražotnē tapušie dekoratīvās mākslas meistardarbi atbilst Eiropas un pasaules Art Deco dizaina augstāko sasniegumu līmenim un kļuvuši par Latvijas nacionālās kultūras mantojuma neatņemamu sastāvdaļu. To kultūrvēsturisko nozīmi Latvijas Banka godina ar "Baltars" veltītu sudraba kolekcijas monētu ar šķīvja "Deja" (kompozīcijas autors Romans Suta; 1927) attēla reprodukciju. Monēta tiks pasniegta kā dāvinājums Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam un papildinās LNMM Dizaina kolekciju.
