Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ceturtā stāva galerijā no 8. oktobra būs skatāma izstāde "Boriss Bērziņš. Lapaspuses". Tā veltīta mākslinieka Borisa Bērziņa (1930–2002) 90. jubilejai un iepazīstinās ar neparastiem artefaktiem no viņa apjomīgā mantojuma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājumā.
Kā "Delfi" informē LNB pārstāvis Augusts Zilberts, ekspozīcijā būs aplūkojami mākslinieka zīmējumi un skices grāmatās, žurnālos, uz reprodukcijām, skrejlapām, aploksnēm un citiem ikdienišķas informācijas un tekstu nesējiem.
Kā raksta izstādes veidotāji, pašizpausme piezīmju veida zīmējumos māksliniekam palīdzēja attīstīt pēkšņi radušās iztēles ainas un idejas, tā bija daļa no viņa dzīves uztveres un kļuva par ieradumu mūža garumā. Darbi, bieži bez nosaukuma un datējuma, atspoguļo radošā procesa izpausmes, kas līdz šim izstādēs redzētas reti. Tie ir atjautīgi un spontāni zīmējumi, viegli ieskicējumi un tekstu pieraksti, kas ataino dzīves pētīšanā uztvertās smalkās un reizēm arī ironiski ietonētās nianses.
Grāmatām Borisa Bērziņa dzīvē un daiļradē vienmēr bijusi liela loma – bērnībā ar aizrautību skatītas tēva atnestās mākslas grāmatas, pētīti, kopēti un jaunradīti sižeti, bieži savus uzmetumus vai pierakstus veicot turpat uz reprodukcijām vai tekstu lappusēs.
"Grāmata tevi uzvedina uz visu ko. Tu nevari to paredzēt. Viņa tev rāda jaunas idejas, tu uzķeries uz kaut ko. Bieži gadās, ka ir reprodukcija un blakus – balts laukums. Kas man iešaujas prātā – es blakus piezīmēju. [..] Tev nav jāmeklē papīrs, tev ir lodīšu pildspalva, kas netek aiz piedurknes... Jo ļoti bieži tie zīmējumi nāvīgi palīdz, ierosina uzgleznot gleznu. [..] Bet tas viss ir tik neparedzams, tā ir tik intīma lieta, to nevar prognozēt," teicis pats Boriss Bērziņš.
Izstādes satura autore – LNMM Borisa Bērziņa kolekcijas glabātāja Gundega Cēbere. Dizains – Verners Timoško. Projekta vadītāja – Brigita Zelča-Aispure.
Gleznotājs, grafiķis, zīmētājs un pedagogs Boriss Bērziņš dzimis 1930. gada 7. oktobrī Rīgā. No 1947. līdz 1952. gadam mācījies Rīgas Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā, no 1952. līdz 1959. gadam – Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā, ko beidza ar diplomdarbu "Plostnieki" Eduarda Kalniņa vadībā. Izstādēs piedalījies kopš 1955. gada. Pēc Eduarda Kalniņa nāves 1988. gadā pārņēmis un vadījis PSRS Mākslas akadēmijas Glezniecības radošo darbnīcu Rīgā. Kopš 1961. gada bijis Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Saņēmis nozīmīgus apbalvojumus Latvijā un ārvalstīs. 1994. gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli. 1995. gadā piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. No 1997. gada – Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts. 2000. gadā saņēmis Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu par mūža ieguldījumu mākslā. Ar darbu "Mākslinieks un modelis" (1985) iekļauts Latvijas kultūras kanonā.
Ar 2002. gada 1. februāra testamentu visus savus darbus Boriss Bērziņš novēlējis Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. Miris 2002. gada 11. februārī. Apbedīts Rīgā, Pirmajos Meža kapos.
Izstāde apskatāma no 8. oktobra līdz 2021. gada 31. janvārim LNB darba laikā. Ieeja bez maksas.
