No šā gada 17. novembra līdz 2017. gada 29. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā (Rīgā, K. Valdemāra ielā 10) būs skatāma Jura Dimitera personālizstāde "Priekškara paslēpes", portālu "Delfi" informē LNMM izstāžu kuratore Irēna Bužinska.
Juri Dimiteru var uzskatīt par vienu no oriģinālākajiem sirreālisma stilistikā strādājošiem autoriem ar savdabīgu tēlu loku un glezniecības tehniku. Ekspozīcijā pārstāvēta daļa no vairākām mākslinieka darbu sērijām, kurās ar izteiktu rūpību un dokumentālu precizitāti gleznoti ikdienā bieži pielietojami sadzīves priekšmeti un augļi, to irreālas kombinācijas. Aloģiskas ainas – vispārzināmu objektu neierasti inscenējumi – būtībā ir Jura Dimitera tēlaini komentāri par indivīda, sabiedrības un varas, kā arī cilvēku – īpaši vīrieša un sievietes – savstarpējām attiecībām.
Foto: Juris Dimiters. "Dabas aizsardziba".
Skatītāja iztēles atbrīvošanai Jurim Dimiteram ļoti svarīgs ir negaidītības, pārsteiguma moments. Tādēļ viņš plaši izmanto tādus izteiksmes līdzekļus kā paradokss, asprātība, humors, ironija, metafora. Pārsteiguma efektu nodrošina arī "lietu teātrī" iesaistīto personāžu akcentētā forma un apjoms, kas nojauc tradicionālo priekšstatu par apkārtējo telpu, mērogiem un to patieso lielumu. Raksturīgi, ka vienus un tos pašus objektus autors attēlojis daudzkārt. Lai gūtu iespaidu, cik radoši veiksmīgas ir bijušas konkrētu tēmu un tēlu interpretācijas dažādos medijos, ekspozīcijā atsevišķi grupēti zīmējumi, gleznas, plakāti, scenogrāfija, fotogrāfijas, kā arī skices, kurās redzama daudzu ieceru un tēlu rašanās sākuma stadija. Kopumā izstādē, kas veidota kā Jura Dimitera vairāk nekā četrdesmit gadu ilgās radošās darbības retrospekcija, varēs ieraudzīt turpat 350 mākslas darbu.
Foto: Juris Dimiters. "Par kvalitāti".
Muzeja zāles centrā novietots Jura Dimitera savulaik veidotais priekškars Artura Konana Doila "Šerloka Holmsa" leģendārajam iestudējumam Dailes teātrī. Tālab priekškars šeit kļuvis par mākslinieka daiļrades metaforu vispār, lai atklātu spilgtas personības citas, mazāk zināmas radošas šķautnes. Pie tādām noteikti pieder Jura Dimitera melnbaltās fotogrāfijas, kurās dokumentētais pilsētas tēls noteikti sagādās vēl vienu no šī projekta pārsteigumiem.
Foto: Juris Dimiters. "Mana sieva mele".
Izstādei atlasīti eksponāti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Ugunsdzēsības muzeja, Dailes teātra, Zuzānu ģimenes, Gunta Belēviča, Edgara Jaunupa kolekcijām, kā arī autora īpašumā esošajiem darbiem.
Juris Dimiters dzimis 1947. gada 15. oktobrī Rīgā gleznotājas Džemmas Skulmes un aktiera Artūra Dimitera ģimenē. Viņš ir slavenās Skulmju dzimtas pārstāvis trešajā paaudzē – mākslinieka vecvecāki ir gleznotājs Oto Skulme (1889–1967) un tēlniece Marta Liepiņa-Skulme (1890–1962).
Foto: Juris Dimiters. "Priekskara paslepes".
Juris Dimiters beidzis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1965) un Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu (1973). Kopš 20. gadsimta 60. gadu beigām mākslinieks vienlīdz aktīvi strādā vairākās jomās – glezniecībā, scenogrāfijā, grafikā, plakātā, fotogrāfijā. Piedalījies vairāk nekā 200 grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs, kur lielāko atzinību ieguvuši Jura Dimitera plakāti. Sarīkojis 20 personālizstādes. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1975. gada. Radījis scenogrāfiju Latvijas Nacionālajam teātrim, Valmieras drāmas teātrim un Dailes teātrim, kur leģendārie Kārļa Auškapa iestudējumi – Ādolfa Alunāna luga "Džons Neilands" un Artura Konana Doila "Šerloks Holmss" – kļuvuši par 20. gadsimta otrās puses teātra mākslas zelta klasiku.
Autora darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājumā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Ludviga Modernās mākslas muzejā Ķelnē, Kremona fondā Merilendā, Ņūorleānas Mākslas muzejā, Nensijas un Nortona Dodžu kolekcijā, Zimmerli Mākslas muzejā Ņūbrunsvikā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Krievijā, Vācijā, Zviedrijā un citur.