2013. gada 26. septembrī Henie Onstad mākslas centrā (Henie Onstad Kunstsenter) Norvēģijā, Oslo priekšpilsētā Hovikoddenē tiks atklāta izstāde ar intriģējošu nosaukumu "Elektromagnētisms – modernisma māksla Ziemeļeiropā: 1918–1931" ("Electromagnetic – Modern Art in Northern Europe, 1918–1931"). Latviju ekspozīcijā pārstāv kubisma klasiķu Aleksandras Beļcovas, Ģederta Eliasa, Jēkaba Kazaka, Ludolfa Liberta, Oto Skulmes, Uga Skulmes, Niklāva Strunkes, Romana Sutas, Erasta Šveica, Valdemāra Tones un pasaulslavenā konstruktīvista Gustava Kluča darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja krājuma, kā arī privātām kolekcijām.
Pirmo reizi Latvijas klasiskā modernisma paraugi tiek eksponēti kopā ar Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Norvēģijas un Zviedrijas mākslu. Izstādes kuratore ir franču mākslas zinātniece Gladī Fabre (Gladys Fabre), 20. gadsimta sākuma modernisma speciāliste, kura labi pārzina arī latviešu autoru daiļradi.
Viņas iecere ir atspoguļot ekspozīcijā vadošo 20. gadsimta sākuma Rietumeiropas modernisma virzienu – kubisma, konstruktīvisma, abstrakcionisma un jaunās lietišķības – daudzveidīgo stilistisko attīstību Skandināvijas un Baltijas valstīs. Lai iespaidīgāk un uzskatāmāk atklātu saikni ar pirmavotiem, izmantoti Francijas modernistu Lekorbizjē, Fernāna Ležē, Žaka Lipšica, Amadē Ozanfāna, Ivana Puni darbi.
Izstādi papildina katalogs norvēģu un angļu valodā ar Gladī Fabres un citu valstu mākslas zinātnieku ievadiem, kā arī krāsainām un melnbaltām dokumentālām reprodukcijām.
Pēc eksponēšanas Henie Onstad mākslas centrā starptautiska darbu izlase dosies uz Igaunijas Mākslas muzeju KUMU Tallinā.
Savukārt Igaunijas Mākslas muzejā KUMU Tallinā šobrīd ir apskatāma jaunatklātā izstāde "Attēlu attīstība. Interpretējot 19. gadsimta Igaunijas mākslu un fotogrāfiju" ("The Progress of Images. Interpreting Estonian Art and Photography of the 19th Century"). Izstādē meklēti Igaunijas mākslas un fotogrāfijas attīstības krustpunkti – paralēles motīvos, kompozīcijā, kā arī līdzīgais un atšķirīgais realitātes atspoguļojumā un imitācijā. Pētīts kā, māksla un fotogrāfija, abām jomām fokusējoties uz realitātes attēlošanu, savstarpēji mijiedarbojušās vizuālās valodas un tehnoloģisko paņēmienu izmantošanas ziņā.
Šajā projektā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedalās ar 28 darbiem no savas kolekcijas, parādot gan latviešu klasiķu Jana Rozentāla, Jāņa Staņislava Rozes, Voldemāra Matveja sešas gleznas, gan izcilas 19. gadsimta mākslas fotogrāfijas no LNMM bibliotēkas krājuma.
Septembra vidū ar Latvijas Ārlietu ministrijas un Latvijas vēstniecības Tallinā atbalstu Kadriorgas Mākslas muzejā tika atvērta izstāde "Kad mākslinieks satika Klio. Vēsturiskās ainas no 19. gadsimta" ("When the Artist Met Clio. Historical Scenes from the 19th Century"), ko var uzskatīt par nozīmīgu Igaunijas un Latvijas muzeju, kā arī dažādu kultūras institūciju atbalstītu kopdarbu. Izstādi veido mākslas darbi no muzeju un bibliotēku kolekcijām Rīgā, Tallinā, Tartū un Narvā.
Ekspozīcijas centrālo vietu ieņem Rīgā tapušais albums "Terra Mariana", kura faksimilkopiju š. g. jūlijā Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš kā valsts dāvanu nodeva Igaunijas Republikas prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam.
Latvijas māksla izstādē pārstāvēta ar astoņām gleznām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, iepazīstinot igauņu mākslas cienītājus ar 19. gadsimta meistaru Johana Lēberehta Eginka, Jūlija Johana Dēringa, Artura Baumaņa un Jāņa Staņislava Rozes daiļradi.
Jāatzīmē, ka Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ilgstoši un auglīgi sadarbojas ar Igaunijas Mākslas muzeju, tai skaitā popularizējot latviešu klasisko modernismu Igaunijā. Tikai pēdējos gados vien Tallinā, sadarbībā ar Latvijas vēstniecību, ir notikušas vairākas izstādes, kas iepazīstinājušas gan ar Kārli Padegu, gan Sigismundu Vidbergu, gan arī ar Ludolfa Liberta un Niklāva Strunkes radošo mantojumu. Igauņu valodā ar Latvijas Ārlietu ministrijas un Latvijas vēstniecības Tallinā atbalstu ir izdota mākslas zinātnieces Dr. art. Daces Lambergas grāmata par klasisko latviešu modernismu, ko tulkojis Valts Ernštreits.
Itālijā, senā Lombardijas pilsētā Pāvijā no 14. septembra līdz 15. decembrim ir skatāma izstāde "Monē. Dzīves sirdī" ("Monet. Au cœur de la vie"), kas veltīta vienam no atpazīstamākajiem māksliniekiem pasaulē. Izstādi organizē Milānas asociācija "Alef – cultural project managment" sadarbībā ar Francijas vēstniecību Itālijā un Franču kultūras institūtu Milānā. Šajā ambiciozajā projektā piedalās arī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ar vienu no sava krājuma izcilākajiem darbiem – Kloda Monē (Claude Monet) gleznu "Ziemas ainava. Sannvīkena".
Kopumā izstādē eksponēti 50 mākslas darbi, to skaitā 40 Monē gleznas un zīmējumi no dažādu valstu muzejiem un privātkolekcijām. Projektā piedalās Orsē muzejs (Parīze), Kolumbusas Mākslas muzejs (Ohaio), Nacionālās akadēmijas muzejs (Ņujorka), Belgradas Nacionālais muzejs, Johannesburgas Mākslas galerija, Rumānijas Nacionālais mākslas muzejs (Bukareste) u.c. Ekspozīciju papildina mākslinieka oriģinālās vēstules, kā arī videoinstalācijas, kas atspoguļo viņa dzīves gaitu. Izstāde neapšaubāmi kļuvusi par nozīmīgāko kultūras notikumu šajā Itālijas reģionā. Par to liecināja plaša preses konference un milzīgs cilvēku skaits izstādes atklāšanas ceremonijā.
Pēc izstādes kuratora Filipes Krosa (Philippe Cros) izstrādātās koncepcijas ekspozīcija sastāv no tematiskām sadaļām, kas iezīmē impresionisma pamatlicēja dzīves un daiļrades svarīgākos punktus un tā laika māksliniecisko atmosfēru. Izstādē iekļauti Monē laikabiedru darbi, arī japāņu gravīras, kas kļuva par iedvesmas avotu gleznotāja individuālā stila izveidē. Glezna no Latvijas ir eksponēta sadaļā, kura veltīta mākslinieka ceļojumiem. Jāpiebilst, ka "Ziemas ainava. Sannvīkena" uz Itāliju ceļo jau trešo reizi.
Darbs ir uzgleznots 1895. gada ziemā, kad Klods Monē viesojās pie sava drauga Norvēģijas ciematā netālu no Oslo un pētīja ziemeļu gaismas un sniega efektus. Šī unikālā glezna parasti atrodas Mākslas muzeja "Rīgas Birža" pastāvīgajā ekspozīcijā un vienmēr izraisa lielu apmeklētāju interesi.
Šoruden romantiskajā Pāvijas viduslaiku pilī, kuru 14. gadsimtā nodibināja Lombardijas valdnieks Galeaco II Viskonti un kur tagad izvietots Municipālais muzejs, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas pērli – Kloda Monē gleznu "Ziemas ainava. Sannvīkena" var apskatīt arī Itālijas publika.