Foto: Pavel Matela
Fotogrāfs Ivars Grāvlejs, pateicoties izstādei "Nezināmā latviešu fotogrāfija" Latvijas Fotogrāfijas muzejā (04.08.–04.09.2016.), ir viens no Purvīša balvas 2016. gada trešā ceturkšņa nominantiem.

Ivars Grāvlejs ir fotogrāfs un fotogrāfijas pasniedzējs, kas maģistra grādu ieguvis FAMU Izpildītājmākslas akadēmijas Kino un televīzijas fakultātē Prāgā. Fotogrāfs kopš 2004. gada piedalījies vairāk nekā 50 grupu izstādēs, kā arī sarīkojis vairāk nekā 40 personālizstāžu gan tepat Latvijā, gan arī ārvalstīs - Prāgā, Budapeštā, Briselē un citviet Eiropā. Fotogrāfs Purvīša balvai nominēts vairākkārt, tai skaitā arī 2014. gadā par darbu "Informatīvi - muzikāls, vizuāls un interaktīvs ieskats dažu Latvijas fotogrāfu daiļradē" izstādē "Viewfinders. Laikmetīgā Baltijas un Ziemeļvalstu fotogrāfija" Rīgas mākslas telpā (08.05. – 22.06.2014).

"Kā motivāciju savām aktivitātēm, tostarp izstādei Latvijas Fotogrāfijas muzejā Ivars Grāvlejs min "satraucoši lielu garlaicību". Par pamatu ņemot FAMU akadēmijā aizstāvēto maģistra darbu, viņš izstādes formātā izklāsta Latvijas fotogrāfijas īso kursu, brīvi interpretējot vēsturi un iekļaujot tajā fiktīvas personālijas, kas pārstāv dažādus laikmetus un lielākoties izceļas ar uzmanības vērtu, novatorisku māksliniecisko praksi. Intelektuāla spēle, kurā pievērsta uzmanība mākslas vēstures rakstīšanas tradīcijām, asprātība interpretācijas formā, faktos balstītu materiālu sakausējot ar fantāziju, un bezkaunība, naratīvā iekļaujot kārtējās "tabu" tēmas, šeit savienotas lieliskās proporcijās," izstādi vērtē mākslas zinātniece Daina Auziņa.

Ko simbolizē izstādes "Nezināmā latviešu fotogrāfija" nosaukums? Kāds ir galvenais vēstījums, ko ar šo izstādi vēlējāties nodot tās apmeklētājiem?

Nosaukums "Nezināmā latviešu fotogrāfija" neko nesimbolizē. Izstādes mērķis bija iepazīstināt ar novārtā atstātiem autoriem un darīt zināmu, ka nemaz nav tik slikti un bezcerīgi. Mums Latvijā ir pasaules līmeņa autori. Māksla nav sports, un ir kvalitātes, kuras ir mūžīgas.

Projekts "Nezināmā latviešu fotogrāfija" ir fragments no maģistra darba, ko rakstījāt, absolvējot FAMU akadēmiju. Kā notika fotogrāfiju atlase šai izstādei?

Galvenais darbs tika ieguldīts teksta rediģēšanā. Fotogrāfijas tika izvēlētas vislabākās. Lai skatītājam viss būtu skaidrs un viegli uztverams.

Mākslas zinātniece Aiga Dzalbe "Purvīša balvas" nominācijas pamatojumā teica: "Izstādē eksponētas dažas fotogrāfijas un vairāki aizkustinoši stāsti, kuros ne vien apliecināta Ivara Grāvleja nerimstošā fantāzija un humora izjūta, bet klasiskās satīras žanra tradīcijās sarkastiski norādīts uz Latvijas mākslas vēstures, fotomākslas un fotogrāfu vides nacionālajām īpatnībām un arvien kultivētajiem mītiem.'' Kā Jūs raksturotu šīs jau pieminētās Latvijas fotogrāfu vides nacionālās īpatnības un kultivētos mītus?

Īpatnības un kultivētie mīti – tā ir daļa no dzīves. Nepastāv apziņa bez zemapziņas.


Kā ārvalstīs gūtā pieredze palīdzējusi paskatīties uz fotogrāfiju Latvijā no cita skatupunkta?

Strādāju un dzīvoju Prāgā. Man ir unikāla Austrumeiropas pieredze, kuru var salīdzināt ar jaunākās paaudzes fotokameru autofokusu.

Kā nonācāt līdz fotogrāfijai kā radošās izpausmes veidam?

Cerība būt saprastam kā indivīdam totalitārajā režīmā nebija viegli. Ar fotogrāfiju nodarbojos slepus. Tie bija ilgi un grūti gadi.

Mēdz teikt, ka mūsdienās par fotogrāfu var kļūt jebkurš, kuram ir fotokamera vai viedtālrunis ar labas kvalitātes kameru. Vai piekrītat šim apgalvojumam?

Tāpat kā ar seksu. Vienīgi ir atšķirība starp labu un sliktu seksu.

Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2016 ietvaros bija skatāma Jūsu fotokolāžas sērija, kurā pievērsāt uzmanību mūsdienu cilvēku apsēstībai ar fotografēšanu un fotogrāfiju izvietošanu sociālajos tīklos, kad nevienam vairs nepietiek laika objektīvi izvērtēt notiekošo, atrodoties vizuālā piesārņojumā. Mūsdienās, kad tehnoloģijas un dažādi mediji lielā mērā ietekmē mūsu dzīvi un ikdienu, kāda, Jūsuprāt, ir fotogrāfijas loma tajā?

Policista loma.

Kur smeļaties iedvesmu saviem darbiem, projektiem?

No pasakaini skaistas mūzikas, no pārsteidzošas dabas un savdabīgas vēstures dvesmas.

Kāda, jūsuprāt, ir "Purvīša balvas" nozīme Latvijas mākslā?

"Purvīša balva" ir augstākais un prestižākais vizuālās mākslas apbalvojums Latvijā.

"Purvīša balvai" esat nominēts jau vairākkārt. Ko jums pašam nozīmē šī nominācija?

Tas nozīmē, ka esmu pamanīts, ka esmu pozitīvi novērtēts, un tas saknē ieslēdz sajūtu, ka neesi zaudējis formu. Nominācija dod enerģijas rezervi nākotnei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!