Foto: Gints Gabrāns
Mākslas stacijā Dubulti 21. jūnijā pulksten 18.00 atklās mākslinieka Ginta Gabrāna jauno darbu personālizstādi "Fināla lielā atklāšana", portālu "Delfi" informē izstādes kuratore Inga Šteimane.

Izstāde veidota, māksliniekam sadarbojoties ar mākslīgo intelektu. Pasākums norisinās gan Mākslas stacijā Dubulti, gan Jūrmalas pilsētvidē un kā papildinātās realitātes aplikācijas SAN projekts redzams visā Latvijas teritorijā (lejuplādēt www.san.lv).

Mākslinieks Gints Gabrāns par savu jauno darbu stāsta: "Ekspozīcijā būs mākslīgā intelekta ģenerētas izstāžu atklāšanas, par pamatu neironu tīkla apmācībai izmantojot 2000 fotoattēlus no Latvijas laikmetīgās mākslas izstāžu atklāšanām (LLMC, Kim, RIBOCA, LNMM, Dubulti u.c.). Šie jaunradītie tēli, kas izmantoti izstādes darbos, ļauj ne tikai iepazīties un priecāties par nepazīstamā skatiena savādību, bet var mums palīdzēt ieraudzīt un atklāt slēptos modeļus un struktūras mūsu – cilvēku veidotajā pasaulē. Darba procesā tiek izmantoti neironu tīkli – uz pašmācību balstītas sistēmas, kas uzkrāj pieredzi (šai gadījumā izstāžu tēlu atpazīšanā) un ģenētiskie algoritmi, kur tiek radītas sākotnējās populācijas (atlasot atklāšanu bildes). No populāciju paaudžu krustošanas un gadījumu mutāciju ceļā tiek ģenerētas jaunas paaudzes ar labāko kandidātu atlasi. Process ir evolucionārs un iteratīvs*. Atlase tiek veikta, balstoties uz mākslinieciskiem subjektīviem kritērijiem. Tai pašā laikā šīsvasaras fināla lielā atklāšana ir arī kā atvadas no vecās mākslas pasaules."

Izstādes kuratore Inga Šteimane interpretē darba kontekstus: "Gints Gabrāns kopš pirmajām izstādēm deviņdesmitajos gados ar sev piemītošo āķīgas spēles prieku ir pārkāpis konvencijas un radījis darbus, kas provocē skatītāju kritiski vērtēt priekšstatus par lietu kārtību. Paradoksālā kārtā šos gājienus viņš spējis "noformēt" estētiski pievilcīgā veidā, atklājot sev piemītošo klasisko kompetenci – prasmi mīlēt skaistumu. Jaunie darbi izstādē "Fināla lielā atklāšana" ir tieši tādi – skaisti, jautri un tehnoloģiski advancēti.

Vadošais mūsdienu eksistenciālo risku pētnieks filosofs Niks Bostroms (Niklas Boström) savas grāmatas "Superintelekts. Attīstības ceļi, riski, stratēģijas"** nobeigumā secina, ka mākslīgā intelekta sprādziena perspektīvas priekšā mēs, cilvēki, esam kā mazi bērni, kas rotaļājas ar eksplozīvu bumbu - tik milzīgu atšķirību viņš redz starp šīs "rotaļlietas" spēku un mūsu infantilo uzvedību. Izaicinājums, ar ko cilvēce saskaras – neatkāpties no cilvēcīguma, ko Bostroms apraksta ar trīs aspektiem: veselo saprātu, labsirdību un godprātību.

Ginta Gabrāna vadībā mākslīgais intelekts ir ģenerējis figurālas izstāžu atklāšanu vīzijas, kas atgādina moderno glezniecību tās rītausmā – simbolismu, fovismu, ekspresionismu, impresionismu, sirreālismu. Mākslīgais intelekts uzrāda pārsteidzoši līdzīgu attēla kultūru bioloģiskā intelekta reiz radītajiem modernajiem "ismiem", kas ar cilvēciskas domāšanas palīdzību akcentēja glezniecības unikalitāti. Tam tāpat kā daudzām citām mākslīgā intelekta izpausmēm šobrīd nav pilnīga izskaidrojuma, taču tā pētnieki izvirza versiju, ka cilvēks vislīdzīgākais mašīnai ir tad, kad domā, turpretī cilvēciskais pamats ir mūsu intelekta bezapziņas slāņi.

Gints Gabrāns apgalvo, ka māksla ir mutācija, kas veido izmaiņas kultūrā, tādejādi papildinot garo un daudzveidīgo mākslas patiesības manifestu virkni. Mākslas stacija Dubulti Ginta Gabrāna projektā ir veidota kā nosacīts informācijas centrs, kur digitāldrukās, projekcijās un monitoros var aplūkot mākslīgā intelekta ģenerētas vīzijas. Tāpat izstāžu zālē ir informācija par papildinātās realitātes aplikācijas SAN objektiem visā Latvijā. Jūrmalas pilsētvidē skatītājiem palīdz orientēties afišu stabi ar lieliem informatīviem plakātiem par to, kas "paslēpts gaisā"."

Izstādei mūziku veidojis Platons Buravickis, grafiskais dizains – Līga Spunde, AR animācija – Aldis Kopštāls, tehniskais asistents - Gustavs Lociks.

Palīgs lietotājiem: aplikācija SAN lejupielādējama mājaslapā "san.lv". Jūrmalas teritorijā jāspiež "download" ("lejuplādēt"), citviet Latvijā jāatver aplikācijas projektu sarakstā "Fināla lielā atklāšana" un jāspiež "download" ("lejuplādēt").

Lietotāja izveidotus attēlus un video ar pogas "Share" palīdzību var nosūtīt.

Papildinātās realitātes aplikāciju SAN Gints Gabrāns radīja 2015. gadā, kā mākslas materiālu izmantojot virtuālus 3D modeļus un GPS adreses. Aplikācija SAN balstās uz jaunu unikālu risinājumu, kas ļauj veidot GPS bāzētas lielizmēra virtuālas struktūras, kas redzamas viedierīcē kā papildinātās realitātes 3D objekti. Tie ir aplūkojami reālajā telpā no dažādiem skatpunktiem, un caur tiem var pārvietoties. Virtuālajiem objektiem ir patstāvīga GPS lokācija telpā bez optiskas piesaistes marķieriem vai plaknēm, kā tas ir citās papildinātās realitātes lietotnēs.

Gints Gabrāns (1970) veidojis personālizstādi "Transrealitāte" Rīgā, Zirgu ielā (SAN, 2018). Ir pārstāvējis Latviju 52. Venēcijas Mākslas biennālē (2007) ar izstādi "Paraspoguļi", ticis uzaicināts veidot darbus 4. Maskavas laikmetīgās mākslas biennālei "Pasaules pārrakstīšana" (2011) un piedalījies 26. Sanpaulu biennālē Brazīlijā ar projektu "Starix" (2004), ir vairākkārt nominēts "Purvīša balvai" un saņēmis "Spēlmaņu nakts" apbalvojumus. Saņēmis Starptautisko "Swedbank" mākslas balvu (2004).

Pirms diviem gadiem pie "Jaunās teikas" tika atklāta mākslinieka veidotā virtuālā skulptūra "Vārti" (2018). Ar instalāciju "SAN Foood office Towers Moscow" Gints Gabrāns piedalījās laikmetīgās mākslas muzeja "Garāža" izstādē "Nākotnes pasaule: Ekoloģija kā jaunā politika 2030-2100" Maskavā ("The coming world: Ecology as the new politics 2030- 2100").

Mākslas stacija Dubulti ir Eiropā vienīgā profesionālā izstāžu zāle, kas atrodas funkcionējošā stacijā. Tā darbojas kopš 2015. gada, kad septiņdesmitajos gados celtajā ēkā ar zīmīgo betona siluetu tika iemiesota ideja par sabiedriskās telpas multifunkcionalitāti. Ieeja mākslas stacijā bez maksas katru dienu no pulksten 9.00 līdz 18.30.

* Iteratīvs - tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas vai darbību, kura notiek ar pārtraukumiem.

** Niks Bostroms. Superintelekts. Attīstības ceļi, riski, stratēģijas. Jumava, 2017. Tulk. N. Pukjans no Nick Bostrom. Superintelligence: Paths, Dangers, Strategies. Oxford University Press, 2014.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!