Foto: Publicitātes foto
Šā gada 4. septembrī Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā, 11.novembra krastmalā 35, Rīgā, atklāta LMS muzeja izstāde "Paranoja".

Kā "Delfi" informēja izstādes idejas autors un LMS priekšsēdētājs Igors Dobičins, ekspozīcija tapusi, domājot par attiecībām starp mākslinieku un institūciju lēmumiem. Izstādē aplūkojami Alda Kļaviņa, Arvīda Būmaņa, Laimas Eglītes, Ivetas Priedītes, Anetes Kalniņas, Henrija Klēbaha, Helgas Jaksones, Matīsa Zavicka, Vladislava Rubuļa, Lijas Būmanes, Borisa Bērziņa, darbi.

Izstādes nosaukums izvēlēts, reflektējot par pandēmijas Covid-19 seku novēršanas aktivitātēm valsts institūciju izpratnē un izpildījumā, īpaši akcentējot situāciju radošajā kultūras un mākslas nozarē. Kā raksta Dobičins, ekspozīcija veidota, atskatoties uz aktivitātēm, kas saistītas ar pandēmijas izraisīto zaudējumu kompensāciju programmām, kurām LMS kā biedrība un lielākoties arī tās biedri nekvalificējās, tad sekoja publiska diskusija ap akustiskās koncertzāles novietnes impulsīvo izvēli Elizabetes ielā 2, un tagad aktualizējas autoratlīdzības "sāga", kuras izskaņa šobrīd nav paredzama.

"Iespējams, šī attieksme rada sajūtu, ka nozare neizbēgami varētu tikt reformēta, reorganizēta ar mērķi panākt, ka gleznotājs, tēlnieks, grafiķis u.c. nestrādā savu darbu, bet lūdz pabalstus, veic nodokļu nomaksu no neesošiem līgumiem un aizmirst par autoratlīdzībām, kas ir būtisks šī brīža radošā darba norēķinu veids. Kādam ir vēlme izvairīties no radošā, neizskaidrojamā un panākt institucionālās pakļautības uzbūvi arī mākslā. Vēsturiski šis 20. gadsimtā izstrādātais politiskās cenzūras paņēmiens ir zināms, iespējams, pārāk labi no vairāku valstu pieredzes.

Mūsdienās institūciju it kā jaunizveidotā loģika, kas rada vizuālās mākslas lomas devalvāciju un mazizglītotības kulta propogandu, ir īstermiņā finansiāli pamatota, tomēr ilgtermiņā tas ir vērtējams kā noziegums.

Ekspozīcija apzināti veidota kā līdzība ar institūciju lēmumiem, kuri rada paranojisku atmosfēru, bet, lai kādi būtu eksponēšanas paņēmieni (lēmumi), mākslas darbu autoru ieguldītā profesionālā prasme un darbs ir tik spēcīgi un pamatoti, ka to vēstījums paliek," vēsta LMS vadītājs.

Izstādes-akcijas "Paranoja" radošā komanda: ideja un teksts – Igors Dobičins, ekspozīcijas dizains – Jānis Purcens.

Izstāde LMS galerijā aplūkojama no 4. septembra līdz 4. oktobrim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!