Jau kopš 4. jūnija Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas otrā stāva labajā spārnā ir skatāma izstāde "Tu glezno tikpat labi kā vīrietis! Dainas Dagnijas māksla feminisma kontekstā". Nu izstādi papildinājušas četras videolekcijas, kas sniedz ieskatu 60.–70. gadu politiskā aktīvisma nokaitētajā laikā, kurā notika arī feminisma otrā viļņa eksplozija, kas atstāja iespaidu uz Dainas Dagnijas glezniecības tematiem. Izstāde aplūkojama līdz 19. septembrim.

Interesentiem pieejamas šādas lekcijas: Elitas Ansones "Kuratoriālā prakse Dainas Dagnijas mākslas interpretācijai feminisma kontekstā", Igora Gubenko "Otrā viļņa feminisms: piecas idejas, kuras arvien ir aktuālas", Anitas Vanagas "Daina Dagnija un Sigurds Vīdzirkste. Dzīve mākslā" un Janas Kukaines "Daina Dagnija un mūsdienu feministiskās teorijas"

Kā vēsta izstādes kuratora Dr. art Elita Ansone, latviešu māksliniece Daina Dagnija lielāko mūža daļu nodzīvoja trimdā – Vācijas bēgļu nometnēs un ASV. Mūža otrajā pusē, 2001. gadā, viņa nolēma atgriezties Latvijā, kur dzīvoja un strādāja līdz pat 2019. gadam, kad devās mūžībā. Šajos gados Latvijas auditorija iepazina un ļoti iemīļoja viņas mākslu.

Izstādes nosaukumam izvēlētais dzimumdiskriminējošais apgalvojums, kas Amerikā reizēm ticis veltīts Dainas Dagnijas mākslai: "Tu glezno tikpat labi kā vīrietis!", provocē feministisku diskusiju. Runājot par savu dzīvi mākslā, Dainai Dagnijai vienmēr bija svarīgi pateikt, cik sarežģīti bijis sievietei būt māksliniecei 60.–70. gadu Amerikā, skaidro Ansone.

Foto: Valdis Ošiņš

Daina Dagnija ienāca mākslā 20. gadsimta sešdesmitajos gados, un izstādēs sāka piedalīties politiskā aktīvisma nokaitētajā 1968. gadā. Globālo pārmaiņu laiks un virkne sociālu revolūciju, ko veicināja cilvēktiesību kustība, pretkara protesti, ekoloģiskā atmoda un otrā viļņa feminisma eksplozija, atstāja iespaidu uz Dainas Dagnijas glezniecības tematiem. Daudzās intervijās par savu Amerikas periodu māksliniece teikusi: "Es gleznoju sabiedrību, kurā dzīvoju." Tomēr viņas māksla Latvijā līdz šim nav tikusi skatīta 20. gadsimta 60.–70. gados Amerikā dzimušo politisko un sociālo kustību kontekstā.

Daina Dagnija bija aculieciniece milzīgajiem seismiskajiem satricinājumiem, kad kontrkultūras paspārnē krita sociālo normu tabu, kad individuāla brīvība un brīva mīlestība, hipiji, pacifisms un "tuvāk dabai" filozofija mainīja ideālus un uzvedības normas. ASV un Ņujorka bija sabiedrību saviļņojošu protestu degpunkts, kur notiekošās demonstrācijas Daina Dagnija skatīja savām acīm, bet nevalstiskās organizācijas "Women's Caucus for Art" ("Sieviešu mākslas savienība") rīkotajās izstādēs un akcijās pati piedalījās. Ņujorka bija arī kultūras un mākslas meka, kur māksliniece apmeklēja teātrus un koncertus un tur gūtos iespaidus gleznoja.

Izstādē eksponēti Dainas Dagnijas Amerikas perioda darbi, kas tapuši no 1968. līdz 2000. gadam. Līdzās pacifisma un ekoloģiskās kustības iedvesmotām kompozīcijām apmeklētāji ieraudzīs feminisma otrā viļņa ideju manifestācijas – cilvēktiesību kustības, feminisma un ekofeminisma koncepciju inspirētas gleznas. Tieši šo kontekstu Dainas Dagnijas izstādei izvēlēties rosina šobrīd Latvijā aktualizētais dzimtes studiju un dažādu sabiedrības kopienu daudzveidības jautājums, kas visai pamanāmi parādās mākslas izstādēs. Lai arī pasaules feminisma hronoloģijā tiek analizēts jau ceturtais feminisma vilnis, un Rietumu teorijā visas feminisma stadijas vairāk nekā simts gadu garumā jau ir aprakstītas un iztirzātas, Latvijas sabiedrībā par feminismu joprojām ir daudz aizspriedumu un neziņas. Dainas Dagnijas glezniecība dod iespēju runāt par feminisma vēsturi un būtību plašai sabiedrībai izprotamā veidā.

Foto: Valdis Ošiņš

"Kuratoriālā prakse Dainas Dagnijas mākslas interpretācijai feminisma kontekstā". Lektore: Dr. art. Elita Ansone

Mākslas zinātnieces, 20. gadsimta otrās puses – 21. gadsimta mākslas pētnieces Elitas Ansones lekcijā tiek stāstīts par Dainas Dagnijas glezniecībā ienākušajiem impulsiem, ko sniedza bagātā kultūras dzīves pieredze, politiskie un sociālie notikumi 20. gadsimta 60.–70. gados Amerikas Savienotajās Valstīs. Politiskā aktīvisma nokaitētais laiks, kad cilvēktiesību kustība, pretkara protesti, ekoloģiskā atmoda un otrā viļņa feminisma eksplozija aizsāka globālus procesus, atstāja iespaidu uz Dainas Dagnijas glezniecības tematiem.

"Daina Dagnija un Sigurds Vīdzirkste. Dzīve mākslā". Lektore: Anita Vanaga

Par diviem izciliem māksliniekiem, kas satikās Ņujorkā, stāsta mākslas zinātniece un filoloģe Anita Vanaga. "But he is great!" Daina Dagnija izsaucās par Sigurda Vīdzirkstes gleznām vēl pirms abi iepazinās. "Mēs satikāmies par vēlu," jūtot savas dzīves beigas, teica Vīdzirkste.

Daina Dagnija, gleznojot Amerikas sabiedrību, nonāca pie sievietes sūtības, bet matemātiski un akustiski orientētā Sigurda Vīdzirkstes māksla, pievēršoties abstraktajam ekspresionismam, rezultējās ar kibernētisko glezniecību. Abiem kopā bija viena izstāde. Vīdzirksti zaudējot, Daina uzgleznoja "Melno gājienu". Pēc tam tapa kolāža "Melnā Madonna".


"Otrā viļņa feminisms: piecas idejas, kuras arvien ir aktuālas". Lektors: Igors Gubenko

Filozofa, Latvijas Universitātes pētnieka un mācībspēka Igora Gubenko lekcijā tiek apskatīta brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, ķermeniskums un seksualitāte. 20. gadsimta 60.–80. gados otrā viļņa feminisms radikāli izmainīja gan šo ideju teorētisko apjēgsmi, gan to praktiskās ieviešanas scenārijus sabiedrības dzīvē. Feminisma otrā viļņa moto "personiskais ir politisks" iezīmēja jaunu dziļuma pakāpi vīrišķās dominances kritikā: par feministu uzmanības objektu kļuva privātā dzīve, kurai līdzšinējās sieviešu tiesību aizstāvības kustības pievērsās visai maz. Tas ļāva izvirzīt jaunu sieviešu emancipācijas vīziju, kurā būtiska loma bija ne vien tiesiskajam regulējumam, bet arī personiskām attiecībām, ķermeniskajai pieredzei un seksualitātei.

"Daina Dagnija un mūsdienu feministiskās teorijas". Lektore: Jana Kukaine

Dainas Dagnijas daiļradi caurstrāvo vairāki intelektuāli pavedieni, un daudzi no tiem sakņojas feminisma idejās. Divas spilgtākās atsauces ir liberālais feminisms un diferences jeb kultūras feminisms, kas Rietumos bija īpaši aktuāls 20. gadsimta 60.–80. gados. Abas kustības izsaka atšķirīgi sieviešu tēli: ja liberālais feminisms runā par moderno sievieti, kura cīnās par savām politiskajām tiesībām, tad diferences feminisms – it sevišķi ekofeminisma versijā – pievēršas sievietei kā radītājai un dzīvības devējai, uzsverot viņas saistību ar dabu un tās cikliem.

Lekcijā mākslas kritiķe, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja un feminisma teoriju pētniece Jana Kukaine izsekos feminisma ideju attīstībai Dainas Dagnijas daiļradē, meklējot kopsaucējus un piedāvājot mūsdienu interpretāciju, kas integrē tādus aktuālus feminisma virzienus kā posthumānisms, postkoloniālais feminisms un identitātes politika.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!