"Manuprāt, Šneiders, kura formas un idejas tīrība atklājas arī darbiem dotajos nosaukumos, ir spilgtākais piemērs jaunākās paaudzes māksliniekiem raksturīgajam intriģējošajam domāšanas principam, kas talantīgā izpildījumā spēj akumulēt domas, par kurām galvas lauzījuši aizgājušo gadsimtu mākslinieki un kuras cenšas attēlot laikmeta biedri. Tās ir domas par pašu attēlošanu un attēlojamo. Varbūt pat pārspīlēti – par pašas glezniecības vietu un jēgu," nomināciju pamato kuratore Elīna Sproģe.
Jānis Šneiders ir ieguvis bakalaura grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā un pašlaik studē maģistrantūrā Vizuālās komunikācijas nodaļā. Pirmā jaunā gleznotāja personālizstāde notikusi 2017. gadā Linšēpingā, Zviedrijā. Pēc tam sekojušas personālizstādes "Pildījums" galerijā "Bastejs", "Vieta" galerijā "Look", "Ārā" Valmieras teātra kafejnīcā projekta "Mākslai vajag telpu" ietvaros un "A" teātra namā "Jūras vārti" Ventspilī, kā arī dalība dažādās grupas izstādēs.
Kā galvenās tēmas, kas viņu nodarbina mākslā, Šneiders nosauc komunikāciju, virsmas un zīmes. "Ja manas acis būtu ausis, tad viss runā. Viss, uz ko es paskatītos, it kā man kaut ko stāsta," viņš skaidro. "Pat galda virsma bez nekā jau arī stāsta par kaut ko – par klusumu, par nāvi, par mieru, par neko."
Iedvesmu mākslinieks nereti atrod apkārtējā pasaulē. "Man katra diena ir kā tāds piedzīvojums ārā, tajā muzejā, kas ir aiz loga. Tur visu laiku mainās ekspozīcija." Studiju semestra laikā Antverpenes Karaliskajā Mākslas akadēmijā viņu iedvesmojuši pilsētas bruģakmeņi, kas vēlāk pārtapuši darbos, kuros redzams bruģis un rūtotas virsmas, kas aiziet tālumā. "Es biju tāds ļoti sarāvies sevī. Un es jutos kā tas bruģis mazliet," mākslinieks atklāj.
Šie darbi loģiski noveduši arī pie darbu sērijas "Vieta" radīšanas. Tajā, izmantojot struktūras no kubiem, pētīts, viņa paša vārdiem, "telpas alfabēts". Šneiders stāsta: "Tas bija tieši tas, līdz kam es biju centies nonākt - par to runāšanu, ko saka virsma - tur ir tas klusums. Tas uzreiz bija strukturēti, jo kubi bija kā viena zilbe vai burts. Un caur to iespējams skatīties, ko virsma vispār var pateikt, ja es tajā kaut ko pamainu."
Šneideru priecē, ka viņa darbi tikuši novērtēti un Purvīša balvas žūrija pavadījusi laiku, lai tos patiešām izprastu. Mākslinieks no ekspertu komandas arī turpmāk sagaida iedziļināšanos darbos. "Neuzmest lūpu un neaizgriezties, ja kaut kas nepatīk sākumā. Pavadīt laiku ar darbiem, jo cilvēks ir pavadījis laiku, tos radot," viņš novēl.
"Purvīša balva" ir augstākais apbalvojums Latvijas mākslā. Tā tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm, kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām un kurš ieguvis ekspertu un īpaši izveidotas žūrijas augstāko vērtējumu. Pirmā "Purvīša balva" tika pasniegta 2009. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
