2020. gada trešajā ceturksnī "Purvīša balvai 2021" nominēts Kaspars Groševs par instalāciju "Cita istaba" Cēsu mākslas festivāla 2020 ietvaros. Šī gada janvāra beigās mākslinieks tika nosaukts kā viens no astoņiem "Purvīša balvas 2021" fināla pretendentiem. Intervijā Groševs stāsta par instalācijas tapšanas procesu, par to, kā darbu iedvesmojuši viņa pusaudža gadi, un par skaņas un mūzikas nozīmi viņa radošajā darbībā.

"Multimediālajā instalācijā "Cita istaba" daudzslāņainā griezumā atklājas mākslinieka daudzpusīgās radošās darbības dažādie aspekti, savā ziņā veidojot parafrāzi par Gesamtkunstwerk jeb totālā mākslas darba formātu laikmetīgās mākslas kontekstā. Glezniecība mijiedarbojas ar skaņu, ļaujot dažādiem analogajiem un digitālajiem skaņu radīšanas un atskaņošanas instrumentiem un aparātiem kļūt par neatņemamu instalācijas sastāvdaļu, par redīmeidiem, kuriem iedvesta jauna dzīvība.

Piesātinātā un fragmentētā telpa kļūst par iegremdējošu vidi, kurā skatītājs var ļauties nepastarpinātam sajūtu piedzīvojumam," nomināciju pamato kuratore, mākslas zinātniece un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese.

Kaspars Groševs ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Līdztekus mākslas radīšanai viņš darbojas arī kā kurators, galerijas "427" līdzdibinātājs un vadītājs. Groševs atzīst, ka šīs lomas nereti pārklājas un papildina viena otru. "Es strādāju ar māksliniekiem, kas mani interesē un kuri varbūt dara kaut ko, ko es gribētu darīt, bet nespēju. Tā ka tas kaut kādā ziņā ļauj paplašināt manu māksliniecisko redzesloku un metodes, kādas es izmantoju," viņš stāsta.

Pēdējā gada laikā mākslinieks aizrāvies ar akvareļu, eļļas krāsu un skaņas izmantošanu darbu veidošanā. Skaņai un mūzikai viņa radošajā darbībā vienmēr bijusi liela nozīme. "Es domāju, ka interesants ir tieši tas skaņas lauciņš, kurā tiek domāts par skaņu mākslas kategorijās, ka tas ir medijs, kur var ne tikai veidot formu, bet arī domāt par šo te formu kontekstu vai izcelsmi," Groševs skaidro.

Kā vienu no tēmām, pie kuras mākslinieks savos darbos atgriežas, viņš nosauc pusaudžu subkultūras. "Mani interesē pusaudžu naivums un vienlaikus ļoti lielās ambīcijas, vēlēšanās darīt kaut kā citādāk, nekā iepriekš visi ir darījuši," viņš papildina. Arī radot darbu "Cita istaba", mākslinieks domājis par saviem pusaudža gadiem un istabu, kurā aizrāvies ar pirmajiem eksperimentiem mākslas un mūzikas jomās. Pirms izstādes atklāšanas viņš pāris dienas pavadījis paša radītajā istabā, lai uz vietas ļautu ieņemt galīgo formu darbiem un skaņai, kas bija daļa no instalācijas.

Taujāts par to, ko sagaida no Purvīša balvas 2021 ekspertu komandas, mākslinieks uzsver atvērtību un vērību. "Paskatīties uz lietām, kas varbūt nav vispārpieņemtajās mākslas apskates vietās kā, piemēram, muzejos vai lielās institūcijās, un meklēt mākslas piedzīvojumus arī mazākās telpās, kas kļūst arvien aktīvākas," viņš novēl.

"Purvīša balva" ir augstākais apbalvojums Latvijas mākslā. Tā tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm, kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām un kurš ieguvis ekspertu un īpaši izveidotas žūrijas augstāko vērtējumu. Pirmā "Purvīša balva" tika pasniegta 2009. gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!