Turpinot iepazīstināt ar "Purvīša balvas 2021" neatkarīgo ekspertu darba grupas pārstāvjiem, piedāvājam sarunu ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratori un izstāžu zāles "Arsenāls" Radošās darbnīcas vadītāju Līnu Birzaku-Priekuli – par Latvijas laikmetīgo mākslu, kuratora darbu un mākslas kritiku.

Līna Birzaka-Priekule izstāžu zālē "Arsenāls" par kuratori strādā kopš 2016. gada. Viņa stāsta, ka vēsturiski kuratori bijuši cilvēki, kas rūpējas par kolekcijām, taču mūsdienās šīs profesijas pārstāvju pienākumi esot krietni plašāki – programmu veidošana, darbu atlase, darbs ar mākslinieku un arī mākslas vēstures papildināšana.

Taujāta par pēdējo gadu tendencēm Latvijas laikmetīgajā mākslā, eksperte kā pirmo min feminisma tēmas mākslā. Šai tendencei viņa pieskaita arī Ievas Kraules-Kūnas personālizstādi "Hot Babas", kura "Arsenāla" Radošajā darbnīcā bija apskatāma intervijas laikā. Izstāde veltīta mītiskā sievietes-raganas tēla izpētei, un Birzaka-Priekule pie tās strādājusi kā kuratore. Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstādē "Academia", kas izstāžu zālē "Arsenāls" norisinājās pagājušā gada rudenī, viņa jauno mākslinieku darbos ievērojusi tēmas, kas saistītas ar patērētāju sabiedrības kritiku.

Strādājot izstāžu zālē, ekspertei nereti nācies dzirdēt izstāžu apmeklētājus sakām "es arī tā mācētu", visbiežāk tas tiek teikts par abstraktu mākslu. Tomēr Birzaka-Priekule domā, ka šāds komentārs ir pirmais solis, lai ar apmeklētāju sāktu sarunu par mākslu, kas ir muzeja uzdevums. Latvijas izglītības sistēmā par mākslas vēstures attīstību stāstot maz, tāpēc ir saprotams, ka cilvēku zināšanas ir nepilnīgas.

Kā problemātisku jautājumu Latvijas mākslas pasaulē kuratore atzīmē arī kultūras mediju trūkumu – šobrīd nepastāv neviens vizuālajai mākslai veltīts drukātās preses izdevums. Tas, savukārt, noved pie mākslas kritiķu un kritikas trūkuma, kas māksliniekiem ir sāpīgs temats, jo gadās, ka pēc izstādēm, kurās ieguldīts liels darbs, publiskajā telpā neseko nekāda reakcija. Tāpēc Birzaka-Priekule uzskata, ka uzteicama ir "Purvīša balvas" ekspertu darba grupas dalībnieces Ievas Kalniņas iniciatīva publicēt ekspertu viedokļus, kas sniedz māksliniekiem atgriezenisko saiti un ļauj uzzināt, kāpēc saņemta nominācija.

Eksperte cer, ka turpmāk Purvīša balva vairāk pievērsīsies jaunajiem māksliniekiem, kuriem balvas sniegtais finansiālais atbalsts un atpazīstamība var būt īpaši noderīgi. Viņasprāt, šī brīža "Purvīša balvas 2021" nominācijas uzskatāmi parāda, ka Latvijas mākslā ir ienākusi spēcīga jauno mākslinieku paaudze.

"Purvīša balva" ir augstākais apbalvojums Latvijas mākslā. Tā tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm, kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām un kurš ieguvis ekspertu un īpaši izveidotas žūrijas augstāko vērtējumu. Pirmā "Purvīša balva" tika pasniegta 2009. gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!