Pirmo reizi publiski par savu ieceri Pino paziņoja jau 2000. gadā. Šobrīd 84 gadus vecais franču miljardieris sasniedzis mērķi – mājvietu savai aptuveni 10 000 vienību lielajai mākslas kolekcijā Parīzes sirdī. Pino jau ir divi muzeji, kas atrodas Venēcijā.
Sākotnēji Pino bija izvēlējies kādu salu Sēnas upē Parīzes rietumos, tomēr tas nerealizējās un jaunā vieta tika izvēlēta tikai pāris kvartālu no Luvras, 18. gadsimta biržas ēkā.
Vēsturiskās ēkas restaurāciju un pārbūvi mākslas vajadzībām veicis japāņu arhitekts Tadao Ando. Pati ēka jau pabeigta iepriekš, bet tās atklāšana publikai tikusi atlikta vairākas reizes Covid-19 pandēmijas dēļ.
Arī šobrīd to iespējams apmeklēt vien iepriekš reģistrējoties, bet vienlaikus ēkā var atrasties tikai 600 apmeklētāji, kas ir trešā daļa no tās kapacitātes. Tāpat apmeklētajiem ir jāpārvietojas pa noteiktiem maršrutiem, lai gan sākotnēji telpa veidota un iekārtota tā, lai ikviens varētu iet kur un cik ātri vien vēlas.
18. gadsimtā celtā komercbiržas ēka, kā daudzas klasicisma laika celtnes, savulaik tapusi iedvesmojoties no Senās Romas arhitektūras. Tomēr, kā uzsver speciālisti, tā tik un tā nav tipiska Parīzes arhitektūrai un daudziem francūžiem būs atklājums. Ēkas kupols ir tikpat apjomīgs, kā Romas panteonam. Uz tā aplūkojami 19. gadsimta gleznojumi, kas šobrīd ir restaurēti.
Kā vēsta medijs "The Art Newspaper", nav mēģināts notušēt liecības, ka ēkā notikusi arī tirgošanās ar vergiem, bet muzeja ekspozīcijā aplūkojami dažādu mākslinieku darbi, kas reflektē par šiem vēsturiskajiem faktiem.
Daži no šobrīd jaunā muzejā ekspozīcijā aplūkojamajiem darbiem jau iepriekš bijušo izstādīti muzejos Venēcijā, bet citi papildinājuši Venēcijas biennāļu ekspozīcijas.
Atklāšanas ekspozīcijā iekļaut, piemēram, šveiciešu mākslinieka Ursa Fišera (Urs Fischer) vaskā veidotā 16. gadsimta skulptūras “Sabīņu sieviešu nolaupīšana (izvarošana)” kopija, kas pakāpeniski kūst apmeklētāju acu priekšā. Pirms 10 gadiem šis darbs jau tika eksponēts Venēcijas Arsenālā.
Ekspozīcijā iekļauts arī britu mākslinieka Raiena Gandera (Ryan Gander) darbs – mehāniska pelīte, kas te parādās, te pazūd caurumos sienā, skandalozā itāļa, slavenā pie sienas pielīmētā banāna radītāja Mauricio Katelāna (Maurizio Cattelan) darbs – 52 izbāzti baloži. Uzsverot dažādību un vienlīdzību, jaunajā muzejā eksponēti vairāku tumšādaino mākslinieku darbi, kas līdz šim nav bijuši aplūkojami Francijā un ļoti reti arī Eiropā.
Atsevišķa galerija muzejā ir veltīta fotogrāfijai, īpaši izceļot Martas Viljamsas (Martha Williams) un Sindijas Šērmanas (Cindy Sherman) darbus.
Jaunajā Parīzes muzejā ir 10 izstāžu zāles, kurās plānots ik gadu realizēt 15 izstāžu projektus.
