Kā vēsta "The Guardian", ietīšana process sācies svētdienas, 12. septembra rītā – saullēktā. "Tā bija lēna un līdz sīkumam pārdomāta operācija, ik pa laikam piekārtojot un nostiprinot audumu, tomēr cenšoties neskart pašu arku," raksta britu medijs. Kopumā šai mākslas akcijai bijis nepieciešams 25 000 kvadrātmetru auduma un 95 cilvēku precīzi saskaņots darbs.
Ietīt Triumfa arku bija 60 gadu sens Kristo un viņa dzīvesbiedres, mākslinieces Žannas Klodas (1935-2009) sapnis. Iepriekš bija plānots, ka ietīšanas process tiks realizēts 2020. gadā, taču tas tika atcelts Covid-19 pandēmijas dēļ. Diemžēl Triumfa arkas ietīšanu Kristo nesagaidīja – viņš 2020. gada 31. maijā 84 gadu vecumā devās mūžībā. Projekta realizēšana bija viņa pēdējā vēlēšanās.
Visu radošo mūžu Kristo darbojās tandēmā ar sievu Žannu Klodu. Abu ambicozākais projekts bija dažādu slavenu ēku un objektu ietīšana audumā. Līdz šim viņi bija ietinuši Berlīnes Reihstāgu, Jauno tiltu Parīzē, okeāna krastu Austrālijā un citas vietas.
Abi bija viens no saderīgākajiem un spilgtākajiem pāriem 20. gadsimta mākslā. Viņi bija dzimuši vienā dienā – 1935. gada 13. jūnijā. Taču liktenīgā satikšanās notika 1958. gadā, kad Kristo tikko bija pārcēlies uz Francijas galvaspilsētu. Abi dzīvoja un strādāja Parīzē līdz 1964. gadam, kad izlēma pārcelties uz Ņujorku.
Ideja ietīt Triumfa arku mākslinieku pārim radās jau 1962. gadā. Abi tolaik īrēja nelielu istabiņu netālu slavenā objekta.
"Šī ir Kristo un Žannas Klodas vīzija. It būtiski, ka pievēršam uzmanību katrai detaļai, ko Kristo vēlējās," stāsta mākslinieka brāļadēls Vladimirs Javačevs. Viņš pārraudzījis Parīzē notiekošo pēc Kristo atstātajām skicēm un izstrādātā tehniskā projekta.
Triumfa arkas sagatavošana ietīšanai sākusies jau šā gada jūlijā, būvējot konstrukcijas, lai audums tieši neskartos klāt pašam kultūras piemineklim.
Iespaidīgais darbs izmaksājis 14 miljonus eiro. Finansējums daļēji rasts, pārdodot Kristo zīmējumus, kolāžas, skices un citus darbus, kā arī izveidojot pūļa finansējuma kampaņu.
