Paziņoti 'Purvīša balvas 2019' kandidāti; pirmo reizi balva par mūža ieguldījumu – Džemmai Skulmei
Foto: F64

"Purvīša balvas 2019" ekspertu darba grupa ir noslēgusi divus gadus ilgu darba posmu un, izvērtējot visus fināla atlasei nominētos 20 māksliniekus/mākslinieku grupas, kuru radošais sniegums novērtēts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā laika posmā no 2016. gada 8. decembra līdz 2018. gada 31. decembrim, nosaukusi astoņus "Purvīša balvas 2019" kandidātus, portālu "Delfi" informē balvas pārstāve Dagne Āboliņa.

"Purvīša balvas 2019" kandidāti:

Ēriks Apaļais par gleznu sēriju "Diaries from Earth" Sporta ielas 2 kvartālā Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros (02.06.–28.10.2018.);

Ieva Epnere par personālizstādi "Dzīvo atmiņu jūra" kim? laikmetīgās mākslas centrā (08.12.2016.–15.01.2017.) ;

Kristaps Epners par darbu "Forget Me Not" Kristapa Morberga rezidencē Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros (02.06.–28.10.2018.);

Gints Gabrāns par papildinātās realitātes projekta SAN aktivitātēm 2017. un 2018. gada ietvaros;

Romāns Korovins par personālizstādi "Meistara Vu un meistara Lī satori" LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (23.03.–13.05.2018.);

Paulis Liepa par izstādi "Daiļo mākslu kabinets" Mūkusalas Mākslas salonā (23.03. 06.05.2017.);

Rasa Šmite un Raitis Šmits par izstādi "Mikropasauļu svārstības" RIXC mākslas galerijā (09.09.–28.10.2017.);

Tekstu grupa "Orbīta" (Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs) par izstādi "No kā rodas dzeja" peldošajā mākslas galerijā "Noass" (16.05.–14.07.2018.).

Aizsākot nākamo Purvīša balvas desmitgadi, turpmāk reizi divos gados tiks pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu mākslā. Lēmumu par to, kuram māksliniekam piešķirt balvu, pieņem Purvīša balvas orgkomiteja. Balva, kura finansiālā izteiksmē ir 10 000 eiro (neieskaitot nodokļus), tiks pasniegta Purvīša balvas 2019 ceremonijā šī gada 12. aprīlī. Šogad balvu par mūža ieguldījumu mākslā saņems māksliniece Džemma Skulme.

Tāpat pirms "Purvīša balvas 2019" kandidātu paziņošanas tapa zināmi arī tie mākslas notikumi, kas bija apskatāmi laika posmā no 2018. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim un tika nominēti Purvīša balvas 2018. gada ceturtajam ceturksnim:

Amanda Ziemele par izstādi "Zivs ar kājām" Rīgas cirka telpās (15.12.2018.–19.01.2019.);

Elīna Brasliņa par izstādi "Ko es daru, kad neilustrēju grāmatas" galerijā "Micēlijs" (08.–23.11.2018.);

Gints Gabrāns par publisko projektu "Transrealitātes Zirgu ielā" un tā turpinājumu SAN ofisu debesskrāpji (16.-19.11.2018./07.12.2018.);

Sarmīte Māliņa par izstādi "Asaras" galerijā "Alma" (23.11.2018.–23.01.2019.).

"Eksperti 2017. un 2018. gadā ir apskatījuši vairāk nekā 130 izstāžu. 83 no tām tika virzītas diskusijai regulārajās ceturkšņu nomināciju sēdēs. No šīm 83 izstādēm 20 mākslas notikumi divu gadu periodā tika nominēti un līdz ar to veidoja sarakstu, kas pretendēja uz Purvīša balvas 2019 noslēguma astotnieku," stāsta ekspertu darba grupas vadītāja Astrīda Rogule. "Tas nebija vienkāršs process - pieņemt ceturkšņa lēmumus par nominantiem un izšķirties par Purvīša balvas kandidātu astotnieku. Vienmēr ir bijušas ilgas un karstas diskusijas, bet jāuzsver, ka ekspertus vienoja profesionāla attieksme pret saviem pienākumiem, vēlme ieklausīties, analizēt un argumentēt, un balsojot akceptēt vairākuma izvēli."

"Purvīša balvas 2019" laureāts tiks nosaukts 12. aprīlī īpašā ceremonijā mākslas centrā Zuzeum. Balvas kandidātu darbu izstādi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē būs iespējams apskatīt gan pirms, gan pēc laureāta paziņošanas – no 2019. gada 23. marta līdz 9. jūnijam. Laikā no izstādes atklāšanas līdz laureāta nosaukšanai skatītājiem būs iespēja balsot arī par savu favorītu, kas tāpat kā balvas ieguvējs taps zināms "Purvīša balvas 2019" ceremonijā.

Iepazīstinot ar "Purvīša balvas 2019" žūrijas locekļiem, mākslas portāls "Arterritory.com" un kultūras projektu aģentūra INDIE sadarbībā ar LNMM laikā no 11. aprīļa līdz 12. maijam piedāvā īpašu ekspozīciju – iespēju Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 3. stāva vestibilā skatīt daļu no kolekcionāres Galilas Barzilai – Olandē mākslinieku radīto krēslu kolekcijas. Tas ir viens no viņas krājuma vairāk nekā 20 dažādajiem tematiskajiem un konceptuālajiem atzariem. Šīs izstādes idejiskais sākumpunkts ir krēsla kā objekta ceremoniālais un vienlaikus daudzietilpīgais raksturs, tālab šis šķietami vienkāršais un ikdienišķais priekšmets regulāri nonācis mākslinieku uzmanības lokā. "Krēslā ir kaut kas no pašiem pamatiem, tas iemieso kopā būšanu. Līdzko jūs ienākat telpā, ir šis aicinājums: apsēdieties! Sajūta, ka esat gaidīts. Krēsls ir ļoti cieši saistīts ar komunikāciju," saka pati kolekcionāre. "Manā kolekcijā krēsli ir absolūti mākslas objekti, katrs no tiem ir atšķirīgs un ar savu personisko stāstu."

Purvīša balva tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir 28 500 eiro (ieskaitot nodokļus). Purvīša balva ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā.

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi", ceturtā Purvīša balvu 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība", bet piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu "Dziesma".

Source

DELFI Kultūra

Tags

Džemma Skulme Gints Gabrāns kim? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Purvīša balva
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form