29. jūnijā, Pēterdienā, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs piemin Daugavpilī dzimušo, starptautisku atzinību guvušo latviešu keramiķi, laikmetīgās keramikas aizsācēju Latvijā – Pēteri Martinsonu.
Pētera Martinsona agrākās bērnības atmiņas saistās ar Daugavpili, kur tika pavadīti pirmie trīspadsmit mūža gadi un gūta pirmā pieredze ar mālu.
Kā raksta Rotko centra pārstāvji, .2013. gadā Pēteris Martinsons simboliski atgriezās Daugavpilī, dāvinot jaunizveidotajam Marka Rotko mākslas centram sava radošā mūža darba retrospektīvu izlasi. Tā kļuva par mākslas centra pirmo memoriālo kolekciju, kuras izveide nav apstājusies arī šobrīd. Pateicoties ģimenes, tuvāko kolēģu un draugu dāvinājumiem un mākslas centra iepirkumiem, pašlaik Rotko centrs glabā vairāk nekā pustūkstoti Pētera Martinsona keramikas mākslas darbu dažādos materiālos un tehnikās, kā arī daļu no viņa personīgā arhīva.
Novērtējot keramiķa un pedagoga devumu keramikas mākslas medijā, jau pirms septiņiem gadiem tika izsludināts tobrīd ambiciozs projekts – "Pētera Martinsona māja" kā mājvieta mākslas darbiem un stāstam par to radītāju.
2020. gada pavasarī, pateicoties Daugavpils pilsētas domes Attīstības departamenta īstenotajam Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projektam Nr. LV-RU-002 "Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un veicināšana Latvijā un Krievijā" (LV-RU HERITAGE), tika uzsākta Daugavpils cietokšņa 7. bastiona pulvera pagraba Nikolaja ielā 1 restaurācija un pielāgošana Marka Rotko mākslas centra izstāžu sektora funkcijām ("Pētera Martinsona galerija"), kā arī pieguļošās teritorijas labiekārtošana, izveidojot rekreācijas, amatnieku tirdzniecības zonas un bērnu rotaļlaukumu. Pašlaik notiek aktīvi ēkas renovācijas darbi, lai jau pēc aptuveni gada, atzīmējot Pētera Martinsona deviņdesmit gadu jubileju, viņa radītie mākslas darbi būtu skatāmi pastāvīgā ekspozīcijā.
Līdz šim un arī turpmāk Pētera Martinsona vārds tiks cildināts Latvijas keramikas biennāles starptautiskā keramikas konkursa izstādes "Martinsona balva" konceptā, daudzas kolekcijas izstādēs Latvijā un ārvalstīs, kā arī ik gadu, kurinot Pēterdienas cepli un aicinot keramiķus turpināt mākslinieciskos meklējumus materiālos un formās.
Pēteris Martinsons (1931–2013) dzimis Daugavpilī kalpotāju ģimenē. Tur viņš nodzīvoja pirmos 13 dzīves gadus, līdz Otrā pasaules kara laikā tika sabombardēta Martinsonu ģimenes māja. Ģimene zaudēja visu iedzīvi un bija spiesta pārcelties uz dzīvi Smiltenē, vēlāk – uz Alūksni, kur 1950. gadā Martinsons absolvēja Alūksnes ģimnāziju.
No 1951. gada līdz 1957. gadam Martinsons studēja Latvijas Valsts universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā, iegūstot arhitekta kvalifikāciju.
Pēc augstskolas absolvēšanas viņš strādāja zinātniski pētnieciskā laboratorijā par inženieri tehnologu (1957-1958), projektēšanas institūtā "Latgiprogorstroj" (1958-1962) par arhitektu. Šajā laikā sākās viņa aizraušanās ar alpīnismu. Lai varētu doties kalnu pārgājienos, vajadzēja garu vasaras brīvlaiku, tāpēc Pēteris Martinsons labprāt pieņēma uzaicinājumu kļūt par Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas pedagogu, kur arī nostrādāja no 1962.gada līdz 1971.gadam. Ciemodamies pie savām kolēģēm keramiķēm, viņš sāka darboties ar mālu un tā 32 gadu vecumā kļuva par keramiķi.
Pirmo keramikas izstādi Martinsons sarīkoja 1964.gadā, un viņa novatoriskie ģeometrisku formu darbi radīja satraukumu latviešu keramiķu vidū, kuri pārsvarā sekoja etnogrāfiskiem paraugiem. No 1989. gada līdz 2000. gadam Martinsons pasniedza Latvijas Mākslas akadēmijā, vadīja Keramikas nodaļu. 1992. gadā viņš ieguva mākslas maģistra grādu.
1961. gadā Martinsons iestājās Latvijas Arhitektu savienībā, no 1968. gada viņš bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, bet no 1971. gada – Ženēvas Starptautiskās Keramikas akadēmijas biedrs.
Martinsona darbi tika eksponēti daudzās starptautiskās keramikas izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Itālijā, Francijā, Polijā, Vācijā un ASV. Viņa darbu personālizstādes notika Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Ukrainā, Somijā, ASV, Zviedrijā un Ungārijā.
PSRS laikā Martinsons apbalvots ar medaļu "Par darba varonību" (1987), viņam piešķirts LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums (1988). Latvijas valsts 2001.gadā novērtēja mākslinieka devumu ar augstāko apbalvojumu - Triju Zvaigžņu IV pakāpes ordeni. 2000. gadā keramiķim piešķirta VKKF mūža stipendija.
