Kinorežisors un teorētiķis Dāvis Sīmanis norādījis, ka Preisa izstādes "Artefakti" darbi "ne vien taustāmi rekonstruē materiālu un faktūru, kas piederīga 20. gadsimta sākuma mākslai, bet vienlaikus veido arī saturiski komplicētu pārcēlumu no vēsturiskā avangarda. Pārliecinošais ezotēru, misticisma caurstrāvotu un panteistisku ideju apvienojums sarežģītās ģeometriskās vienībās ir mēģinājums skaidrot pasaules neviennozīmību, izmantojot visu tās simbolu plašumu. Nebīšanās no historisma un ideju potenciālā naivuma padara šo izstādi par ievērojamu un nošķirtu parādību latviešu mākslas ainā."
Izvirzot Krūzes veikumu personālizstādē "Slēpnis" galerijā "Alma", pamatots, ka viņa šo nomināciju pelnījusi "par mākslas darbu radītajām asociatīvajām iespējām, kas tik bieži netiek piedāvātas mūsdienu glezniecībā". Mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule norādījusi, ka Krūze"pārliecinoši izceļ glezniecības spējas raisīt individuālas atklāsmes, nelietojot provokatīvus līdzekļus, bet tieši ar harmoniskiem gleznojumiem uzjundot pārdzīvojumu un līdzpārdzīvojumu."
"Krūzes iepriekšējās darbības kontekstā izstāde iezīmē ainavisku un figurālu motīvu redukciju līdz abstraktām formām, bet nosaukumi piešķir manāmu rotaļīguma devu, rosinot neaizrauties ar pārlieku eksistenciāli nopietnām interpretācijām," papildinājusi mākslas zinātniece Stella Pelše.
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados.
Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
