Purvīša balvai nominēti Gabrāns, Neiburga un Eglītis
Foto: Publicitātes foto

Izvērtējot 2014. gada trešā ceturkšņa (jūlijs–septembris) izstādes un mākslinieku darbus, nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2015. gada februārī, neatkarīgo  ekspertu darba grupa nominējusi trīs māksliniekus – Gintu Gabrānu, Katrīnu Neiburgu un Andri Eglīti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Gints Gabrāns nomināciju saņēmis par darbu "Ne no kurienes" izstādē "Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (02.07.–06.08.2014).

Nominācijas pamatojums:

"Ginta Gabrāna māksla ir pierādījums tam, ka ekstrēms naturālisms var tikt akceptēts kā estētiski izsmalcināta forma un intelektuāla metafora. Gabrāns nestrādā ar materiālu ierastā izpratnē, bet izmanto kādas substances spēju noteiktos apstākļos pašorganizēties. Tieši tāpat viņš strādā ar kultūras spēju pašorganizēties, izraisot datu un ideju hibrīdus skatītāju galvās. Ar prieku vērojam šo kultūras metabolismu," nomināciju pamato mākslas kuratore un zinātniece Inga Šteimane.

"Gints Gabrāns pārliecinoši turpina mākslas valodas novatora darbu. Viņa māksla plašākā uzlūkojumā iezīmē cilvēka spēju amplitūdu līdzdarboties Dieva noteiktajos procesos – no novērošanas līdz iejaukšanās mēģinājumam. Gabrāna daiļrade atgādina, ka mūsu spējas ir neaptveramas, bet mūs ierobežo apstākļi un zināšanu trūkums. Dabas formveides un spontanitātes manifestācija darbā "Ne no kurienes" kļūst par tikšanās vietu cilvēka izziņas kārei un liktenīgai nolemtībai," papildina mākslas zinātniece, kuratore un kritiķe Ieva Kalniņa.

Katrīna Neiburga un Andris Eglītis nomināciju saņēmuši par darbu "Bez nosaukuma" festivālā "Survival Kit 6. Utopiskā pilsēta" bijušajā tekstilfabrikā "Boļševička" (04.–27.09.2014).

Nominācijas pamatojums:

"Iespējams, labākais, ko esmu redzējis Latvijā žanrā "totālā instalācija". Darbā radīts un parādīts to vīriešu Visums, kuri stundām un dienām rokas motoros un piekarēs. To cilvēku pasaule, kuri māk strādāt ar rokām, kuri nestāv pie konveijera, bet savā jomā darbojas ar prātu un izdomu. Viņiem izveidots savā ziņā majestātisks templis / piemineklis / teleportators uz viņu privāto Visumu, mazo personisko garāžu Visumu, personiskās brīvības un tehniskās jaunrades telpu.

Zināmā mērā tas ir uzsaukums tradicionālajai "mazā cilvēka" tēmai, kas nav tik populāra latviešu mākslā. Un šis uzsaukums ir izdevies pārliecinošs un nobriedis," vērtējot darbu, uzskata mākslas un kultūras interneta portāla "Arterritory.com" krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs.

"Pieticīgās garāžās savu brīvo laiku pavada ar "trakā izgudrotāja gēnu" apveltīti vīrieši. Videostāsti parāda viņu radošumu, tehniskās prasmes, to, kā viņi fantazē un arī relaksējas. Eglītis un Neiburga cilvēku ikdienas hobijus interpretē, izmantojot sakrālās arhitektūras vizuālo kodu.

Padomju laika kooperatīva garāža kļūst par templi, kurā tu esi Pats Radītājs. Varbūt tieši tie ir sabiedrības vitālākie eksemplāri, kas mācējuši piepildīt psihoemocionālu vajadzību pašrealizēties. Utopiskais Laimes projekts te ir ieviests dzīvē," pauž savu viedokli mākslas zinātniece, LNMM nodaļas "Arsenāls" vadītāja Elita Ansone.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzījuši vienpadsmit vizuālās mākslas notikumus, tostarp:

  • Aleksandru Zapoļu un Līvu Rutmani par darbu "Rīgas stūru karte" festivālā "Survival Kit 6. Utopiskā pilsēta" (04.–27.09.2014);
  • Izoldi Cēsnieci par darbu "Latvijas jaunās mākslas DNS portrets" personālizstādē Latvijas laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā (06.08.–18.09.2014);
  • Andri Eglīti par izstādi "Iespējamā vieta" Cēsu Izstāžu zālē (09.08.–09.09.2014);
  • Ģirtu Muižnieku par personālizstādi "Baltais mērkaķis" galerijā "Māksla XO" (04.–30.09.2014);
  • Voldemāru Johansonu par darbu "Op. 34 (Izstarošana)" izstādē "Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (02.07.–06.08.2014);
  • Ilianu Veinbergu, Ainaru Kamoliņu, Sanitu Grīnu, Vilni Vēju, Alisi Landsbergu, Pauli Liepu par darbu "Noir Riga" festivālā "Survival Kit 6. Utopiskā pilsēta" Vāgnera zālē (04.–27.09.2014);
  • Kati Krolli par personālizstādi "Mūsu sirdis pieder mums" LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā (01.–31.08.2014);
  • Jāni Taurenu un Reini Dzudzilo par darbu "Utopijas sapnis" festivālā "Survival Kit 6. Utopiskā pilsēta" Vāgnera zālē (04.–27.09.2014);
  • Evelīnu Deičmani un Rasu Jansoni par kinētiskajām skaņas instalācijām "Skurstenis" izstādēs "Skan II" Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā (30.05.–24.08.2014) un festivālā "Survival Kit 6. Utopiskā pilsēta" Vāgnera zālē (04.–27.09.2014).

Laika posmā no 2012. gada 15. decembra līdz 2014. gada decembrim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas "Arsenāls" vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore, kritiķe Ieva Kalniņa, mākslas zinātniece Stella Pelše, mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule, kinorežisors, teorētiķis Dāvis Sīmanis, mākslas un kultūras interneta portāla "Arterritory.com" krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane. Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi".

Tags

Andris Eglītis Dāvis Sīmanis Gints Gabrāns Katrīna Neiburga Kristaps Ģelzis Purvīša balva
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form